Par dusmām jau runājusi psiholoģe un ģimenes psihoterapeite Kristīne Veckrāci. "Dusmas ir emocijas, jūtas, ar kurām ir saskāries ikviens. Tā ir normāla cilvēka jūtu pasaules daļa, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, sociālā vai materiālā stāvokļa. Uz dusmām aicinu paskatīties kā uz iespēju labāk saprast, kas notiek ar cilvēku – tulkot tās kā signālu. Ļoti bieži dusmas ir kā aizsargreakcija situācijā, kad kāds mēģina pārkāpt cilvēka personīgās robežas. Ja kāds neievēro otra vēlmes vai vajadzības, šīs emocijas ir veids, kā paust savu neapmierinātību, atgādināt par sevi," tā dusmas skaidro Veckrāce.
"Ņemot vērā, ka izpaust dusmas ir veselīgāk, nekā apspiest, būtu nozīme atrast jebkādu veidu, kas palīdz "izlikties" un kas nenodara pāri sev vai citiem. Veidi ir visdažādākie – dauzīt pa spilvenu, sist ar spilvenu pret dīvānu, sportot, sist boksa maisam, zīmēt, rakstīt (un tad var arī, piemēram, saplēst), izkliegties mežā vai pie mašīnas stūres vienatnē braucot uz darbu, skaļāk uzgriezt mūziku, dziedāt līdzi, klausīties relaksējošu mūziku, izmantot elpošanas vingrinājumus, burzīt vecas avīzes, parunāt ar uzticības personu, izrunāties ar cilvēku, kas rada dusmas u.c. Produktīvāk var tikt vaļā no šīm emocijām, ja izdodas saprast, par ko ir šīs dusmas – sasaistīt domas ar jūtām." Visu sarunu ar psiholoģi un ģimenes psihoterapeiti Kristīni Veckrāci iespējams aplūkot šeit.