Ja lieto 'Facebook', dzīvosi ilgāk, liecina pētījums  (8)

Mūsdienu globalizētajā pasaulē aizvien vairāk cilvēku dzīvo tālu no saviem tuviniekiem un dzimtenes. Tas nereti noved pie sociālo saikņu pazušanas un vientulības izjūtas.

Tas, ka cilvēkam ir tuvi draugi, jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem tiek saistīts ar ilgu mūžu. Tolaik septiņus gadus ilgušā pētījumā zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka cilvēkiem, kuriem trūkst sociālo saikņu, ir par 2,8 reizēm lielāks risks nomirt priekšlaikus, nekā tiem, kam to ir daudz. Kopš tā laika veikti daudzi pētījumi, kuros gūti līdzīgi rezultāti.

148 pētījumu metaanalīzē pētnieki konstatējuši, ka spēcīgas sociālās saiknes palielina izredzes nodzīvot ilgu mūžu līdz pat 50 procentiem. Pētījumi apliecinājuši, ka vientulība ir tikpat nozīmīgs priekšlaicīgas nāves riska faktors kā smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana.

Pētījuma gaitā tika skatīti 12 miljoni "Facebook" lietotāju, un to vadīja Kalifornijas Universitātes (Sandjego) pētnieki Viljams Hobss (William Hobbs) un Džeimss Faulers (James Fowler), sadarbojoties ar kolēģiem no Jeila universitātes un "Facebook" darbiniekiem. Pētījuma laikā izdevies atrast korelāciju starp nepārspīlētu sociālā tīkla "Facebook" izmantošanu un ilgāku mūžu, "Medical News Today" norādījis vadošais pētnieks Džeims Faulers.

Pētniekiem gan nav izdevies gūt apstiprinājumu tam, ka "Patīk" (ang. val. Like) skaits ietekmētu mūža ilgumu, kā to varētu gaidīt.

Pētījums publicēts izdevumā "Proceedings of the National Academy of Sciences". Tā gaitā tika pētīti Kalifornijas štatā dzīvojoši "Facebook" lietotāji, kas dzimuši laika posmā no 1945. līdz 1989. gadam, pētniekiem sekojot viņu aktivitātēm sociālajā tīklā sešu mēnešu garumā. Pētnieki salīdzināja to "Facebook" lietotāju aktivitāti, kas šķīrušies no dzīves, ar to sociālā tīkla lietotāju aktivitāti, kas joprojām ir dzīvi. Tika salīdzināti līdzīga vecuma un viena dzimuma cilvēki.

Pētniekuprāt, nozīmīgākais atklājums ir tāds, ka tie, kas izmanto "Facebook", dzīvo ilgāk nekā tie, kas šo sociālo tīklu nelieto. Viņi konstatējuši, ka "Facebook" lietotājam gada laikā ir par 12 procentiem mazāks risks nomirt, nekā tādam, kurš šo sociālo vietni neizmanto.

Analizējot šo informāciju, pētnieki secinājuši, ka tie, kuri ir sociāli aktīvāki reālajā dzīvē, dzīvo ilgāk. Zemāki mirstības rādītāji atklāti "Facebook" lietotājiem ar mērenu aktivitāti tiešsaistē, tai skaitā vēstuļu un ierakstu rakstīšanu. Tāpat pētniekiem izdevies noskaidrot, ka tie, kuri apstiprina vairāk draudzības uzaicinājumu, dzīvo ilgāk.

"Saskarsme tiešsaistē uzskatāma par veselīgu, ja tā ir mērena un papildina mijiedarbību, kas notiek aci pret aci. Ja cilvēks pavada daudz laika sociālajos tīklos un nav nekādu pierādījumu tam, ka viņš ar cilvēkiem tiekas arī realitātē, tā jau uzskatāma par galējību, kas vērtējama negatīvi," saka Faulers.

Hobss un Faulers pauduši cerību, ka viņu pētījums iedvesmos arī citus pētniekus pētīt sociālo tīklu nozīmi cilvēka dzīvē, piebilstot, ka viņu pētījums atspoguļo tikai saikni starp dažādām parādībām, nevis cēloņsakarības. "Tas, kas notiek "Facebook" un citos sociālajos tīklos, ir ļoti svarīgi, taču, balstoties uz šo pirmo pētījumu, mēs pagaidām nevaram dot cilvēkiem nekādus ieteikumus," saka Faulers.