Infarkts, insults, sirds mazspēja – tās ir tikai dažas no sirds un asinsvadu slimībām, kuras tiek ne tikai pārmantotas, bet arī iegūtas dzīves laikā. Diemžēl pat lielai daļai veselīgu divdesmitgadnieku ir vismaz viens sirds slimību riska faktors, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, stress, neveselīgs uzturs un smēķēšana. Kā uzlabot vienu no būtiskākajiem ikdienas elementiem – uzturu, kas var ietekmēt sirds veselību, stāsta uztura speciāliste Liene Sondore.
Kopš pagājušā gadsimta vidus tiek runāts par to, ka sirds veselībai labvēlīga ir Vidusjūras diēta. Tās izcelsme rodama Krētā, kur iedzīvotāju vidējais mūža ilgums ir gandrīz 80 gadu un kur ir par 30 procentiem mazāks sirds un asinsvadu slimību risks nekā citviet Eiropā. Uzskata, ka par šo fenomenu jāpateicas olīveļļas patēriņam, kas gadā vienam cilvēkam Krētā ir ap 80 litriem. Vidusjūras diētas pamatā ir augu izcelsmes produkti, piemēram, augļi un dārzeņi, pilngraudu produkti, pākšaugi un rieksti. Sāls vietā bagātīgi tiek izmantoti garšaugi un garšvielas, savukārt sviests tiek aizvietots ar olīveļļu.
Zivis un jūras veltes tiek iekļautas ēdienkartē vismaz divas reizes nedēļā, kamēr gaļas patēriņš – ierobežots. Mūsdienās par veselīgu uztura paradumu uzskata gaļas lietošanu uzturā divas līdz trīs reizes nedēļā, ikreiz ne vairāk kā 65–100 gramus pagatavotas gaļas, bet sarkano gaļu ierobežot līdz dažām reizēm mēnesī. Svarīga ir gaļas un produktu izcelsme kopumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
