Infarkts, insults, sirds mazspēja – tās ir tikai dažas no sirds un asinsvadu slimībām, kuras tiek ne tikai pārmantotas, bet arī iegūtas dzīves laikā. Diemžēl pat lielai daļai veselīgu divdesmitgadnieku ir vismaz viens sirds slimību riska faktors, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, stress, neveselīgs uzturs un smēķēšana. Kā uzlabot vienu no būtiskākajiem ikdienas elementiem – uzturu, kas var ietekmēt sirds veselību, stāsta uztura speciāliste Liene Sondore.
Kopš pagājušā gadsimta vidus tiek runāts par to, ka sirds veselībai labvēlīga ir Vidusjūras diēta. Tās izcelsme rodama Krētā, kur iedzīvotāju vidējais mūža ilgums ir gandrīz 80 gadu un kur ir par 30 procentiem mazāks sirds un asinsvadu slimību risks nekā citviet Eiropā. Uzskata, ka par šo fenomenu jāpateicas olīveļļas patēriņam, kas gadā vienam cilvēkam Krētā ir ap 80 litriem. Vidusjūras diētas pamatā ir augu izcelsmes produkti, piemēram, augļi un dārzeņi, pilngraudu produkti, pākšaugi un rieksti. Sāls vietā bagātīgi tiek izmantoti garšaugi un garšvielas, savukārt sviests tiek aizvietots ar olīveļļu.
Zivis un jūras veltes tiek iekļautas ēdienkartē vismaz divas reizes nedēļā, kamēr gaļas patēriņš – ierobežots. Mūsdienās par veselīgu uztura paradumu uzskata gaļas lietošanu uzturā divas līdz trīs reizes nedēļā, ikreiz ne vairāk kā 65–100 gramus pagatavotas gaļas, bet sarkano gaļu ierobežot līdz dažām reizēm mēnesī. Svarīga ir gaļas un produktu izcelsme kopumā.
Būtiska šīs diētas sastāvdaļa ir arī ēšanas kultūra – ēdiena gatavošana un baudīšana kopā ar ģimeni un draugiem. Sirds veselībai ir svarīgs emocionālais stāvoklis. Tiek pieļauts arī (ierobežots) sarkanvīna patēriņš. Būtisks ir arī pietiekams izdzertā ūdens daudzums un regulāras fiziskās aktivitātes. Pierādīts, ka Vidusjūras diētas ievērošana divu gadu garumā mazina sirds un asinsvadu slimību un pāragras nāves risku.
Diemžēl Latvijā brokastīs ir iecienītas desu maizītes, pastētes u.tml. Ikvienu gaļas izstrādājumu būtu jācenšas gatavot pašiem. Jau gatavos produktos – pusfabrikātos, kulinārijā, konditorejas izstrādājumos – vienmēr ir klāt dažādas pārtikas piedevas, kas nekad netiktu pievienotas mājas apstākļos gatavotam ēdienam.
Rūpēs par sirds veselību ieteicams uzturā izvēlēties piena produktus ar samazinātu tauku saturu, uzturā nelietot pusfabrikātus, neaizrauties ar gatavās kulinārijas, konditorejas izstrādājumiem. Ja kārojas kādu bulciņu – cepam paši! Tomēr jāatceras, ka našķi nav ikdienas produkti. Uzturā jālieto labas kvalitātes "Extra virgin" olīveļļa – cepšanai un salātiem.
Speciāliste uzsver, ka būtiski sekot līdzi, cik lielas porcijas ēdam – nereti ēdam pārāk lielas porcijas. Ja tas ir par tevi, mājās vienkārši lieto mazākus šķīvjus!
Ir noderīgi arī ar speciālista vai ģimenes ārsta palīdzību pēc iespējas labāk izprast savu vielmaiņu, un jāapzinās, cik kalorijas dienā uzņemam. Ja cilvēkam ir mazkustīgs darbs, kaloriju daudzums noteikti jāsamazina. Protams, jābūt fiziski aktīviem un ieteicams dienā nostaigāt septiņus kilometrus (10 000 soļu), kas ir aptuveni vienas stundas gājiens.
Mainīt ēšanas paradumus ir grūti, taču tas nav neiespējami. Nepieciešami divi līdz trīs mēneši, līdz jaunie paradumi sāk nostiprināties.
Vairāk par veselību un skaistumkopšanu iespējams uzzināt "Benu" veselības un skaistuma akadēmijas bezmaksas lekcijās. Par gaidāmajām lekcijām un pieteikšanos vairāk uzzini "Benu aptiekas" mājaslapā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
