sirds mazspēja, sāpes
Foto: Sutterstock

Sirds mazspēja ir ļoti nopietna slimība, tomēr mūsdienu tehnoloģijas un jaunākie atklājumi medicīnā var ievērojami uzlabot cilvēku veselību. Biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa uzsver, ka ļoti nozīmīga loma sirds mazspējas ārstēšanā ir arī tuviniekiem un draugiem, kas ar savu atbalstu var būtiski uzlabot pacienta pašsajūtu un veicināt vispārējā stāvokļa uzlabošanos.

Lai palīdzētu gan sirds mazspējas pacientiem, gan viņu tuviniekiem, Latvijas Kardiologu biedrība (LKB) sadarbībā ar biedrību "ParSirdi.lv" ir sagatavojusi ieteikumus cilvēkiem, kuri ikdienā aprūpē pacientus ar sirds mazspēju vai palīdz viņiem.

"Tā kā sirds mazspēja ir hroniska slimība, kurai mēdz būt saasinājumi, tuvinieku un draugu atbalsts ir svarīgs gan emocionāli, gan tīri praktiski, lai kopīgiem spēkiem uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti. Līdzās medikamentu lietošanai un izmeklējumiem pie speciālistiem pacientam ar sirds mazspēju svarīgi arī regulāri fiziskie vingrinājumi (kaut vai regulāras pastaigas), veselīgs uzturs un dzīvesveids. Tāpat svarīgi arī mājas apstākļos ikdienā sekot līdzi pašsajūtai, sirds veselības mērījumiem un svaram," uzsver kardioloģe Ginta Kamzola.

Ieteikumi pacienta tuviniekiem:

  • Centieties atrast laiku sev un nodarboties ar to, kas rada prieku;
  • Rūpējieties par sevi – ir jābūt veselam un stipram, lai varētu palīdzēt savam tuviniekam;
  • Nebaidieties lūgt atbalstu;
  • Ir normāli just dažādas emocijas, tai skaitā, justies bēdīgam. Nevainojiet sevi par to;
  • Vienmēr centieties noskaņot savu tuvinieku pozitīvi izturēties pret dzīvi un priecāties par ikdienas sīkumiem.

Speciālisti uzsver – ir svarīgi, ka ģimene un draugi saprot tuvinieku lomu sirds mazspējas pacienta ikdienā. Rūpes par cilvēku ar sirds mazspēju nozīmē izprast pacienta stāvokli un tā ietekmi uz viņa dzīvi, bet šīm rūpēm nevajadzētu pilnībā mainīt dzīvi pacienta tuviniekiem.

Kādām izmaiņām pievērst uzmanību un ko darīt

Pēkšņs svara pieaugums – mudiniet tuvinieku nosvērties katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Aiciniet sekot līdzi šķidruma patēriņam un kontrolēt, vai netiek pārsniegts ārsta ieteiktais apjoms.

Tūska uz apakšstilbiem, vēdera vai pēdām – mudiniet tuvinieku dienas laikā regulāri atpūsties. Ja ir tūska, kājas var pacelt uz krēsla un paturēt.

Grūtības elpot, sevišķi pie piepūles vai guļus stāvoklī – mudiniet tuvinieku nepārpūlēties. Ja grūtāk elpot ir naktī, salieciet daudz spilvenu, lai paceltu galvgali, tā atvieglojot elpošanu.

Nogurums – mudiniet tuvinieku katru dienu veltīt brīdi atpūtai. Pārliecinieties, ka pacients nesteidzas un nepārpūlas.

Reiboņi vai ģībšanas sajūta – mudiniet tuvinieku celties no gultas lēnām un mierīgi pastāvēt, pirms sākt staigāt. Sazinieties ar ģimenes ārstu, ja reiboņi vai ģībšanas sajūta izraisa kritienus.

Medikamentu lietošana – jāatceras, ka visi ieteiktie medikamenti ir svarīgi! Mudiniet tuvinieku kontrolēt zāļu lietošanu. Ir svarīgi zināt, kas tiek lietots, cik bieži un kāpēc. Te var palīdzēt speciāla kastīte zāļu sakārtošanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!