No viena grāvja otrā – darbības, kas tikai pastiprina stresu  (1)

Pašas ikdienas paradumi ir viena no tām lietām, kas var ietekmēt to, kā jūties, tāpēc nereti stresu veicina cilvēks pats, norāda "The Huffington Post". Lūk, daži ieradumi un darbības, kas ir tiešākā kaitniecība taviem stresa augstumiem!

Lai arī cik kārdinoši tas nebūtu – ignorēt 50 svarīgus e-pastus no sadarbības partneriem, kolēģiem un priekšnieka – tas ne pie kā nenovedīs. Stresa cēloni pilnībā ignorēt nevajadzētu nekad, jo šāds paņēmiens izslēdz to tikai īslaicīgi. Un pēc tam viss nāk atpakaļ divkārt. Cīnoties ar lietām, kas veicina stresu, tev ir virsroka un tu kontrolē situāciju – tāpēc, jo sekmīgāk un ātrāk cēlonis tiks novērsts, jo ātrāk atbrīvosies no stresa.

To, ka šāda rīcība neder, pamatojis arī portāls "Rutks", norādot, ka vislabākais risinājums ir rīcības plāns, nevis bēgšana no stresa.

Protams, ja stresā iedzen iekavēto darbu kalns un termiņi, kas min uz papēžiem, garas darba stundas, nolaupot naktsmieru, var likties laba ideja, lai visu izdarītu ātrāk. Taču tam var būt citas, nelāgas sekas – tādā veidā kļūsi tikai emocionālāka. Stress un nepietiekams miegs iet roku rokā, tāpēc nezodz laiku gulēšanai. Labāk aiziet gulēt laicīgi, tādējādi kaut nedaudz atpūšoties, nekā pabarot stresa bubuli ar bezmiegu.

Ja ir viena lieta, ko nedarīt laikā, kad nomāc stress, tad tā ir ieraušanās biezā segā un izlikšanās, ka apkārtējā pasaule neeksistē. Ja vajag izlādēties, negulšņā stundām uz dīvāna, skatoties filmas un seriālus. Kā norāda "Rutks", izkustēšanās un fiziskās aktivitātes ir zinātniski pierādīts palīglīdzeklis pret stresu, tāpēc jāceļas vien augšā un jāiziet enerģiskā pastaigā.

Ja mums ir slikti, mēs gribam par to kādam pastāstīt, lai izlādētos, un nereti tās ir draudzenes, ģimenes locekļi vai vēl kāds labs cilvēks, kas vienkārši uzklausa. Taču izrādās, tā no stresa vaļā netikt, pat ja paliek uz mirkli vieglāk. Izrādās, stress var būt "lipīgs" – ja par to kādam sūdzamies, cilvēks var izjust empātisko stresu, atklājuši Drēzdenes Tehniskās universitātes pētnieki. Šādi runājot par lietām, kas pašai rada stresu, panāksi tikai to, ka ar draudzeni viena no otras barosieties ar negatīvajām emocijām.

Pēdējā laikā nav iespējams atvērt sociālos tīklus un neredzēt kaut vienu drauga paziņojumu par saderināšanos, precībām vai fotogrāfijas no atvaļinājuma siltajās zemēs. Ja pēc šādu ierakstu redzēšanas sociālajos tīklus tevi nepamet sajūta, ka visas stīgas vēl vairāk ir uzvilktas, tad zini – tas tikai vēl vairāk veicina stresu. Tas tāpēc, ka tavā prātā notiek sociālā salīdzināšana, nostādot savu dzīvi pretī citām, un tas var ietekmēt tavu garīgo veselību.

Neliela iepirkšanās terapija, lai sevi palutinātu reizēs, kad nomoka stress, var likties laba ideja. Taču tas var tikai pastiprināt to, kā tu tajā brīdī jūties. Līdzīgi kā ar nevēlamu ēšanu stresa situācijās, ir arī ar iepirkšanos un sevis atalgošanu – tas tikai pastiprina stresu.

Stresa pilnās situācijās var likties, ka tad pieņemtie lēmumi ir pareizi, taču ne velti ir teiciens "apdomāt ar skaidru galvu". Ja tevi nomoka stress, nepieņem lēmumus, kas tevi var ietekmēt ilgtermiņā, jo tie visbiežāk nav kārtīgi apdomāti.