Antibiotiku rezistence – kāpēc bīstama un kā cīnīties

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir sagatavojis infografiku, lai ne vien palīdzētu cilvēkiem saprast, kas ir antibiotiku rezistence un kāpēc tā ir kaitīga, bet arī sniegtu dažus ieteikumus par to, kā samazināt baktēriju spēju pielāgoties antibiotikām. Tāpat SPKC piedāvā plašāku ieskatu ar antibiotiku rezistenci saistītos jautājumos, kas ir aktuāli ikvienam.

SPKC skaidro, ka antibiotikas, kas tiek dēvētas arī par antibakteriāliem līdzekļiem, ir medikamenti, kas nonāvē baktērijas vai nomāc to augšanu, tādā veidā ārstējot infekcijas slimības cilvēkiem, dzīvniekiem un dažreiz arī augiem. Antibiotikas ir līdzekļi pret bakteriālām infekcijām, nevis vīrusu infekcijām. Medikamentus, ko lieto, lai ārstētu vīrusu infekcijas, sauc par pretvīrusu jeb antivirāliem līdzekļiem.

Tomēr ne visas antibiotikas ir iedarbīgas pret visām baktērijām. Ir vairāk nekā 15 dažādas antibiotiku grupas, kas atšķiras pēc to ķīmiskās struktūras un iedarbības pret baktērijām. Antibiotikas var būt iedarbīgas pret vienu vai vairākiem baktēriju veidiem.

Mikroorganismus, kuri ir nejūtīgi pret vairākām antibiotiku grupām, dēvē par multirezistentiem mikroorganismiem. Šādu baktēriju izraisītām infekcijām var būt nepieciešama īpaša ārstēšana, kā arī citas un daudz dārgākas antibiotikas, iespējams, ar daudz nopietnākām blakusparādībām. Arvien biežāk novērojama situācija, kad ir pieejama tikai vienai vai pat neviena antibiotika.

Mikrobu rezistence rezistence rodas, notiekot mutācijām baktērijas gēnos. Taču pārmērīga un neatbilstoša antibiotiku lietošana paātrina pret antibiotikām rezistentu baktēriju rašanos un izplatīšanos. Sākot lietot antibiotikas, jutīgās baktērijas (tādas, kas nav rezistentas) tiek nonāvētas, bet rezistentās var turpināt augt un vairoties.

Ja antibiotikas lieto nepareizi – saīsinot to lietošanas laiku, samazinot devu, nelietojot tās pareizā biežumā (iedzerot zāles vienu reizi dienā, nevis divas vai trīs, kā tas ir norādīts), organismā nebūs pietiekams zāļu daudzums, baktērija izdzīvos un kļūs rezistenta. Tādēļ, lietojot antibiotikas, vienmēr ir jāseko līdzi ārsta norādījumiem.

Multirezistentas baktērijas var izraisīt dažādu veidu infekcijas: urīnceļu infekcijas, plaušu karsoņus (pneimonijas), ādas un zemādas infekcijas, caureju, asins straumes infekcijas (sepse). Infekcijas lokalizācija ir atkarīga no baktērijas un pacienta veselības stāvokļa. Tāpat slimnīcās pacientiem var palielināties risks, ka pamatsaslimšanai pievienojas multirezistenta mikroorganisma izsaukta infekcija, tostarp asinsrites infekcijas un ķirurģisko brūču infekcijas.

Parādoties jauniem baktēriju celmiem, kas ir rezistenti vienlaicīgi pret vairākām antibiotikām, situācija pasliktinās. Šādas baktērijas kļūst rezistentas pret visām esošajām antibiotikām, un situācija kļūst līdzīga "pirmsantibiotiku laikmetam". Veicot tādas medicīniskas manipulācijas kā orgānu transplantācija, vēža ķīmijterapija, reanimācija, infekcijas risks pārsniedz ieguvumu.

Pirms antibiotiku atklāšanas ar bakteriālām slimībām, piemēram, pneimoniju (plaušu karsoni) vai pēcoperāciju infekcijām, mira tūkstošiem cilvēku. Tomēr arī kopš antibiotiku atklāšanas un lietošanas arvien vairāk un vairāk baktēriju, kas iepriekš bija jutīgas, ir kļuvušas rezistentas. Tā kā pēdējo gadu laikā rezistence palielinās un jaunu antibiotiku radīšana ir praktiski apstājusies, mikrobu rezistences problēma šobrīd ir liels drauds sabiedrības veselībai.

"Rutks" jau rakstīja, ka nākotnē antibiotikas varētu aizstāt vīrusi, kas iznīcina baktērijas.