vīrietis, depresija
Foto: PantherMedia/Scanpix

Andrejs ir jauns vīrietis, kuram pirms pusotra gada diagnosticēja HIV. Vaicāts, lai pastāsta par sevi, viņš īsi nosaka: "Dzīvoju kā parasts cilvēks, manā dzīvē nav nekā tāda īpaša. Tāds pats, kā visi.". Viena no svarīgākajām lietām vīrieša dzīvē ir sports. "Es vispirms ticu sportam un tikai tad medicīnai," viņš piebilst. Vīrietis strādā, studē universitātē un audzina dēlu. Brīvajā laikā viņš lasa grāmatas, tiekas ar draugiem un velta laiku ģimenei. HIV ir viņa diagnoze, bet ne dzīve.

Kā inficējies ar HIV, Andrejs nezina. Varot tikai minēt. Paradumos nav nekā tāda, kas liktu domāt – viņš būtu bijis kādā īpašā riska grupā. Par diagnozi uzzināja, kad bijusī sieva gaidīja mazuli. Visām grūtniecēm ir obligāti jāveic pārbaudes, un izrādījās, ka partnere ir HIV pozitīva. Pēc tam arī viņš veica pārbaudi. Tā nepārsteidza – arī Andrejs izrādījās HIV pozitīvs.

Pāris nolēma nemeklēt, kurš, kad un kā inficējies, bet dzīvot tālāk. Abi sāka lietot zāles. Bērns piedzima vesels. Tagad Andrejs nevar inficēt līdzcilvēkus, jo lieto medikamentus. Viņš aicina ikvienu pārbaudīt savu veselību, jo tas ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi un citus. Arī speciālisti apstiprina, ka līdzcilvēkiem riskus rada personas, kas ir inficētas, bet par to nezina. Cilvēki, kas lieto medikamentus, var dzīvot pilnvērtīgi, nebaidoties par to, ka var nodarīt pāri līdzcilvēkiem.

Uzzinot par diagnozi, dzēra veselu nedēļu

Foto: PantherMedia/Scanpix
"Tas notika pirms pusotra gada. Mana sieva palika stāvoklī un tad ir jānodod analīzes uz HIV. Viņai diemžēl uzrādīja pozitīvas analīzes un arī man atklāja, ka esmu HIV pozitīvs," atceras Andrejs. Lai arī tagad Andrejs ir iemācījies sadzīvot, sākums nebūt nebija viegls. Arī pašlaik viņu reizēm māc bailes par nākotni. Spēcīgu iespaidu atstāj filmas, izstādes un citu cilvēku stāsti par šo slimību.

Ziņa par to, ka Andrejs ir HIV pozitīvs, nešokēja: "Nu redziet, kā sanāca… Sanāca tā, ka vispirms sieva uzzināja. Es jau tad padomāju – jā, es arī. Domāju, ka man arī būs, bet līdz brīdim, kad es pilnīgi droši uzzināju, ka man arī ir, pagāja kādas trīs nedēļas. Es šo trīs nedēļu laikā jau morāli tam gatavojos." Tomēr tas nenozīmē, ka Andrejam bija viegli. Viņš atceras, ka pēc diagnozes uzzināšanas gribēja piedzerties. To arī izdarīja. Andrejs dzēra veselu nedēļu. Tad saprata, ka pietiek.

"Es zinu, ka ir cilvēki, kas sevī pavisam ieraujas, es tāds neesmu. Stāsti jau ir dažādi. Es arī uzreiz nezināju, ko darīt, bet dzert sagribējās… Es ļoti labi saprotu, ka tas ir slikti, bet nu es tā tiku galā. Katrs mēģina tikt cauri tādā veidā, kādu uzskata par pareizu. Man tad tas bija nepieciešams," stāsta Andrejs.

Ļoti palīdzēja tuvinieku un draugu atbalsts. Turklāt sākumā viņš nebija viens savā nelaimē. Ļoti smagi Andrejam bija laikā, kad viņu atstāja sieva: "Man bija patiešām bail, jo es sabijos, ka es nevienam ar to savu HIV nebūšu vajadzīgs." Tai laikā palīdzēja atbalsta grupa. Andrejs sazinājās ar biedrību "Agihas" un saņēma palīdzību. Sākumā palīdzību sniedza pa telefonu, bet vēlāk viņš aizgāja uz tikšanos. Tur satiktos cilvēkus Andrejs redz kā ģimeni. Vīrietis uzsver, ka iespēja runāt ar cilvēku, kam ir līdzīga pieredze un problēmas, ir ļoti svarīga, lai pārvarētu grūtības.

Cīnās pret stereotipiem, lai palīdzētu dēlam

Foto: Shutterstock
Andrejs pats ar savu slimību ir iemācījies sadzīvot – tagad par to praktiski nedomājot. Ikdienā viņš nesaskaras ar diskrimināciju. Tiesa, divreiz viņam ir nācies nokļūt ļoti nepatīkamās situācijās dažādu aizspriedumu un baiļu dēļ. Tāpat Andrejs satraucas, ka ciest var nākties viņa dēlam. Tieši bērna dēļ Andrejs vēlas palikt anonīms. Cilvēki ir dažādi, un Andrejs vēlas pasargāt savu puiku no aizspriedumiem, stereotipiem, bailēm un diskriminācijas: "Ne jau es pirmais vai pēdējais to skaidroju, jo vienmēr atradīsies cilvēki, kas ticēs stereotipiem. Bez tā nu nekādi. Tieši tāpēc man būs jāslēpj tas no sabiedrības. Tieši bērna dēļ."

Andrejs ļoti vēlas lauzt stereotipus un parādīt, ka HIV pozitīvi cilvēki patiešām ir cilvēki, nevis kaut kas cits. Andrejs uzsver, ka HIV inficētie, kas lieto medikamentus, nav bīstami sabiedrībai. Tāpat inficēties nav iespējams, piemēram, lietojot vienus un tos pašus traukus vai pieskaroties. Diemžēl daudzi cilvēki par to nezina.

Andrejs atceras, ka drauga brālis, uzzinot par diagnozi, bijis tik nobijies, ka nav gribējis, lai Andrejs viņus apciemo. Nepatīkamas sajūtas radušās arī tad, kad, Andrejs lūgts neņemt rokās drauga jaundzimušo bērnu. Pēc tam gan saņemta atvainošanās. Šādas situācijas, protams, nerastos, ja cilvēki būtu informēti par veidiem, kā ir iespējams inficēties, un zinātu, ka HIV inficēti cilvēki nevar inficēt citus, ja viņi lieto medikamentus.

"Pats galvenais, lai no mums nebaidās. Tas arī ir iemesls, kāpēc piekritu intervijai. Mēs esam tādi paši cilvēki, neatšķiramies ne ar ko īpašu no citiem. Iekšēji, ārēji esam tādi paši, mums tikai kādā brīdī nav paveicies. Būtiski, ka tas var notikt ar jebkuru cilvēku… Ja kaut kas tāds notiek ar kādu, ir iespējams dzīvot tālāk, un ir jādzīvo tālāk. Nedrīkst nekad padoties," pārliecināts Andrejs.

Vienīgā iespēja dzīvot – aizmirst

Foto: Shutterstock
Andrejs uzskata, ka pret visu ir jāizturas pozitīvi un nedrīkst ieslīgt sevis žēlošanā. Protams, arī viņam pa reizei ir grūti, tomēr vīrietis ir atradis veidus, kā tikt galā ar skumjām. Palīdz ne tikai izrunāšanās, ir jāprot novērst savas domas no negatīvā. Andrejs enerģiju un dzīvotgribu rod sportā. Palīdz arī grāmatu lasīšana, datorspēles un laiks, kas pavadīts kopā ar draugiem.

"Es vienkārši esmu tāds cilvēks, ka es, pirmkārt, ticu sportam, tikai tad – medikamentiem. Protams, ir jācenšas un jādomā par labo jebkurā gadījumā. Nevajag domāt – lūk, man viss ir slikti, man ir tāda problēma. Patiesībā man viss ir labi – gan darbs, gan draugi, gan bērns, gan meitene. Man viss ir labi. Tieši par to ir jādomā vispirms. Ja tu visu laiku sevi žēlo – nu kā tā sanāca – tad ir slikti," pārliecināts ir Andrejs.

Viņš pat ir pamanījies atrast pozitīvo savā slimībā: "Principā ir divi plusi – pirmais pluss ir tāds, ka regulāri jānodod asinsanalīzes, un, ja man būs kāda slimība, es par to uzreiz uzzināšu, bet otra ir tāda, ka es esmu iepazinies ar ļoti labiem cilvēkiem, ar kuriem mēs, tā teikt, dalām vienu bēdu." Andrejs savai slimībai uzmanību vairs praktiski vispār nepievērš. Ikdienā viņš par to nedomā. Protams, izņemot brīžus, kad jāiedzer zāles.

Gadījumos, kad tomēr neizdodas aizgaiņāt negatīvās domas, Andrejam visvairāk palīdz sports, bet ir arī citi rīcības plāni: "Virtuālā realitāte palīdz. Var paspēlēt datorspēles. Grāmatu var palasīt. Man ir ļoti dzīva fantāzija, es varu pilnībā aizmirsties grāmatā – tā, ka es īsti nesaprotu, kur es atrodos un kas notiek. Palīdz jebkas, kas palīdz aizmirsties un nokļūt citur. Var taču arī kaut kur aizbraukt, paņemt sievu, vīru, mammu, tēti un kaut kur vienkārši aizbraukt. Pats galvenais atrast veidus, kā nedomāt par šo problēmu. Citu variantu jau nav."

Tūkstošiem cilvēku nezina, ka ir inficēti

Speciālisti norāda, ka cilvēki, kas ir inficēti ar HIV un lieto sev paredzētos medikamentus, nevar inficēt savus līdzcilvēkus. Slimības izplatību veicina cilvēki, kas par savu saslimšanu nav informēti. Tāpēc ir ļoti būtiski sekot līdzi savai veselībai – regulāras pārbaudes ne vien ļaus laikus atklāt inficēšanos un uzsākt terapiju, bet arī pasargās citus no saslimšanas.

Profesore, infektoloģe Gunta Stūre sarunā ar "Rutks" pastāstīja, ka terapijai, ko veic HIV pacienti, ir dubults efekts: tā dod iespēju HIV pacientiem dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un pasargā no saslimšanas līdzcilvēkus. Stūre norāda, ka ar HIV nav iespējams inficēties sadzīves kontaktu ceļā, bet HIV pozitīvi cilvēki, kas lieto medikamentus, nevar vīrusu nodot arī dzimumakta ceļā vai ar asinīm.

Speciāliste uzsver, ka vislielāko risku sabiedrībai rada cilvēki, kas ir inficēti ar HIV, bet par to nezina. Ikvienai personai ir nepieciešams regulāri pārbaudīt savu veselību. Stūre norāda, ka pārbaužu biežums ir atkarīgs no personas dzīvesveida – cilvēkiem, kas mīl dzīvot vētraini, ieteicams pārbaudīties reizi gadā.

Lai ierobežotu HIV infekcijas izplatību, biedrība "Agihas" organizē akciju "Es zinu! Vai Tu zini?", kuras mērķis ir mudināt cilvēkus pārbaudīt savu veselību. Akcija notiks līdz 15. decembrim. Savu HIV statusu ikviens var noskaidrot, veicot analīzes E. Gulbja vai Centrālās laboratorijas filiālēs visā Latvijā. Biedrība informē, ka šī gada sākumā Latvijā oficiāli bija reģistrēti 6607 inficēšanās gadījumi ar HIV, bet patiesais HIV inficēto personu skaits Latvijā varētu būt pat divas reizes lielāks. Tūkstošiem cilvēku par savu saslimšanu vienkārši nezina.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!