Atlabšana pēc insulta: ko darīt un kā palīdzēt tuviniekam

Informatīvā materiāla atklāšanas pasākumā Latvijas Insulta biedrības un Neirologu biedrības vadītāja Evija Miglāne atklāja, ka viņa ir pārliecināta, ka sagatavotais materiāls ir pirmais solis, lai uzlabotu insulta pacientu dzīvi un rehabilitāciju Latvijā. Ik gadu slimnīcās nonāk ap 10 000 insulta pacientu, kas ir ļoti liels skaits, ņemot vērā kopējo valsts iedzīvotāju skaitu.

Miglāne uzsvēra, ka grāmata būs milzīgs palīgs cilvēku atlabšanai pēc tam, kad viņi atstāj slimnīcu. Latvijā insulta pacientiem sniedz ļoti labu akūto palīdzību, bet pēc tam netiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai cilvēks varētu atlabt.

Viena no izdevuma autorēm Inta Sīka atklāja, ka sākotnēji grāmata tapa kā palīgs medicīnas personālam, jo pacienta tuvinieku līdzdalība atlabšanas procesā ir ļoti būtiska. Viņa cer, ka koncentrētā veidā izklāstītā informācija par insultu un atlabšanu pēc tā kalpos kā maza rokasgrāmata.

Atlabšana pēc insulta var notikt ļoti ātri, bet netrūkst arī gadījumu, kad traucēto funkciju atjaunošana ieilgst un cilvēkam ir jāmācās kontrolēt savu ķermeni no jauna. Sākumā var nākties mācīties pat koordinēt roku un kāju kustību, bet vēlāk – griezties, sēdēt, staigāt, kā arī veikt citas ikdienišķas lietas.

"Rutks" jau rakstīja, ka insulta sekas var būt neatgriezeniski galvas smadzeņu bojājumi. Pēc insulta ļoti būtiskas ir pirmās stundas, kuru laikā pacientam ir jāsniedz pirmā palīdzība. Jo ātrāk tiek izsaukta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, jo ātrāk pacients nonāk medicīnas iestādē un saņem palīdzību, jo labāks ir rezultāts pacienta atveseļošanās periodā. Par to, kā atpazīt insultu un kā sniegt palīdzību tā gadījumā, var uzzināt šeit.

"Ikdienas aktivitāšu apmācība insulta pacientiem" autores skaidro, ka atlabšana pēc insulta līdzinās bērna attīstībai. Līdzīgi kā bērnam insulta pacientam ļoti svarīgas ir tuvinieku rūpes un atbalsts. Labai aprūpei pēc insulta ir patiešām liela nozīme. Īpaši būtisks ir pirmais gads pēc insulta. Tā laikā atlabšana notiek visintensīvāk.

Lai neuzņemtu pārāk daudz sāls, ieteicams izvairīties no produktiem, kuru sastāvā tas ir iekļauts. Šie produkti ir siers, desa, sāļās uzkodas un žāvējumi. Lai padarītu ēdiena garšu bagātīgāku, ieteicams izmantot jodēto sāli, kā arī piparus un garšvielu maisījumus, kuru sastāvā nav sāls.

Cilvēki, kas pārcietuši insultu, uzturā nedrīkst lietot sekojošus produktus:

Jāpiebilst, ka pēc ilgstošas slimošanas ir nepieciešams normalizēt zarnu mikrofloru. Reizēm pietiek ar uztura maiņu, tomēr tas nenotiek visos gadījumos. Ja aizcietējumu ir izraisījušas nopietnas veselības problēmas, jāmeklē ārsta palīdzība un jautājums jārisina, izmantojot medikamentus. Uzzināt vairāk par dažādiem aizcietējumu veidiem un to, kā palīdzēt cilvēkam ar šo delikāto problēmu, ir iespējams šeit.

Lai cilvēks nenoslogotu gūžas kaulu, viņu ieteicams guldīt ieslīpi, atbalstam izmantojot spilvenu vai specializētus pozicionēšanas ruļļus un paliktņus. Ne mazāk svarīga ir cilvēka pagriešana no vienas pozīcijas otrā. Pacientu nedrīkst bīdīt vai vilkt, jo tas veicina izgulējumu rašanos. Vislabāk slimnieku ir aprūpēt divatā.

Informatīvajā materiālā ir apkopotas vairākas pozas, kas ir gulēšanai ērtas, kā arī instrukcijas pacienta pārvietošanai no vienas pozas uz otru. Pacients var gulēt gan uz muguras, gan insulta skartās, gan veselās puses. Ļoti būtiski, lai guļus pozīciju mainītu pietiekami bieži. Tas palīdzēs izvairīties no izgulējumiem.

Jāatceras, ka, uzsākot kustības, ir būtiski sekot līdzi speciālistu ieteikumiem par to, kā pārvietot un kustināt insulta pacientu. Piemēram, palīdzot staigāt, pacienta palīgam ir jāatrodas personas paralizētajā pusē, bet kustības uzsākšana notiek, stāvot pacientam pretī. Pārvietojot personu no krēsla uz gultu vai otrādi, ir jāstāv viņam pretī.

Izdevums "Ikdienas aktivitāšu apmācība insulta pacientiem" ir pieejams bez maksas. Uzzināt par izdevuma saņemšanu ir iespējams, zvanot uz tālruni 80001213 darba dienās no pulksten 9:00 līdz pulksten 17:00 vai rakstot uz e-pastu lvinfo@sca.com.