Septembra beigās medijus pāršalca ziņa par to, ka restorāns "Gan Bei" dārzeņu ēdieniem pievieno vistas buljonu, saniknojot gan vegānus, gan veģetāriešus. Tam sekoja diskusijas sociālajos tīklos, kas apliecināja – lielai daļai cilvēku nav izpratnes par to, kas ir vegānisms un ko ēd cilvēki, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus.
Vai vegānisms ir kaitīgs veselībai? Ko vegāni ēd? Ko darīt, ja vēlies kļūt par vegānu? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem "Rutks" centās atrast atbildi, runājot ne vien ar vegāniem, bet arī ārstiem un uztura speciālistiem. Lai arī daļa vegānu nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus ētisku apsvērumu dēļ, cilvēki izvēlas augu bāzes uzturu arī citu apsvērumu dēļ.
"Rutks" uzrunātie cilvēki gan ir vienisprātis – par savu veselību ir jārūpējas ikvienam, neatkarīgi no tā, vai no uztura ir izslēgtas konkrētas produktu grupas. Vegānisks uzturs ir veselīgs, ja tas ir sabalansēts un cilvēks seko līdzi uzņemto uzturvielu, minerālvielu un vitamīnu daudzumam. Ar vienkāršu dzīvnieku izcelsmes produktu izslēgšanu no uztura ir krietni par maz.
Vegānisks uzturs nav ne veselīgs, ne neveselīgs
Viena no akcijas "30 dienu vegāniskais izaicinājums" organizatorēm Ieva Immure skaidro, ka vegānisks uzturs nozīmē līdzcietīgus ēšanas paradumus, kas izslēdz dzīvnieku izcelsmes produktu patērēšanu. Cilvēki visā pasaulē izvēlas šo uzturu gan veselības, gan ētisku apsvērumu dēļ. Immure atklāj, ka Latvijā nav veikti pētījumi, kāpēc cilvēki izvēlas vegānisku uzturu.
"Vegānisks uzturs pats par sevi nav ne veselīgs, ne neveselīgs," uzsver Immure. Pats galvenais, lai uzturs ir sabalansēts un daudzveidīgs. Vegāni, tāpat kā ikviens cits, ēd našķus, čipsus un neveselīgu pārtiku. Ieva Immure gan norāda, ka vegāni bieži ir veselīgāki, jo vienkārši ir sākuši sekot līdzi tam, ko ēd. Ļoti daudziem cilvēkiem pēc pievēršanās vegānismam uzlabojas veselība un pašsajūta.
Immure ir novērojusi, ka pēdējā laikā būt vegānam ir arvien vienkāršāk, jo veikalos paveras arvien plašākas dzīvnieku izcelsmes produktu alternatīvas, kā arī parādās jauni specializēti veikali. Ikviens var iegādāties gan vegānisku pienu, gan sieru, gan biezpienu. Tas ir ļoti būtiski cilvēkiem, kas nevēlas atteikties no kādas iemīļotas garšas.
Lai arī augu piens un citi vegāniskie produkti parasti ir papildināti ar dažādām uzturvielām un vitamīniem, Immure norāda, ka vegāniem ir ieteicams lietot uztura bagātinātājus, kas satur vitamīnu B12. Viņa arī norāda, ka vegāniem, tāpat kā citiem mūsu platuma grādu iedzīvotājiem, ziemas laikā var pietrūkt D vitamīna. Tāpēc to ieteicams uzņemt papildus.
Speciālists: bez dzīvniekiem uzturā var dzīvot
Diētas ārsts Atis Tupiņš norāda, ka vegānisks uzturs pēc būtības nav kaitīgs veselībai, ja vien cilvēks uzņem daudzveidīgu un pilnvērtīgu uzturu. Problēmas rodas gadījumos, ja personai ir ļoti šaura izvēle ēdiena ziņā. Ir jāēd ne tikai augļi un dārzeņi, bet arī pilngraudu produkti, pākšaugi un citi produkti. Tomēr ir arī gadījumi, kad pilnīgi vegānisks uzturs nav ieteicams.
"Parasti problēmu nav jauniem cilvēkiem," skaidro Tupiņš. Lai arī dažādos augu izcelsmes produktos ir omega 3 taukskābes, ne vienmēr organisma sistēmas tās spēj sintezēt. Kļūstot vecākam, parādās problēmas arī dažādās organisma sistēmās, tāpēc cilvēkiem gados papildus var būt jāuzņem omega 3 taukskābes, kas iegūtas no dzīvnieku valsts.
Tupiņš aicina pievērst uzmanību tam, lai vegāni patiešām uzņemtu visas nepieciešamās uzturvielas un vitamīnus. Vegāniem ir pastiprināta uzmanība jāpievērš ne tikai, lai uzņemtu omega 3 taukskābes, bet arī dzelzi un vitamīnu B 12. Parasti ar sabalansētu un daudzveidīgu uzturu to ir iespējams izdarīt. Viņš arī norāda, ka daudzi cilvēki, kas ikdienā lieto gaļu, aizmirst, ka cilvēkam uzturā ir jālieto arī dārzeņi un citi augu valsts produkti. Gaļu nevar uzskatīt par neveselīgu, bet tā nevar būt uztura pamats.
Pieredze: labāka pašsajūta un rezultāti fitnesā
Fitnesa trenere un uztura speciāliste augu bāzes uztura zinātnē Sintija Katkeviča pati ir vegāne. Sākotnēji viņa no dzīvnieku valsts pārtikas produktiem atteicās, lai sasniegtu labākus rezultātus fitnesā. Ievērojot speciālu diētu pirms sacensībām, izmaiņas notika ļoti lēnām, tāpēc Katkeviča sāka interesēties par to, kā dzīvnieku izcelsmes produkti ietekmē organismu un kā palīdzēt var augu bāzes produkti. Trenere pastiprinātu uzmanību pievērsa tieši augu bāzes uzturam fitnesā un profesionāļu pieredzei.
"Man daudz nebija jādomā – būtībā sanāca tā, ka apēdu mājās vēl produktus, kas bija nopirkti un pārgāju uz augu bāzes uzturu. Rezultāti, protams, nebija vienā dienā, bet līdz pašām sacensībām tieši tādā veidā arī sagatavojos," atceras fitnesa trenere. Par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, kas ir galvenā motivācija lielākajai daļai vegānu, viņa sāka interesēties nedaudz vēlāk.
Katkeviča atklāj, ka atteikšanās no gaļas un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem ir uzlabojusi gan viņas psiholoģisko, gan fizisko pašsajūtu: "Jau pēc nedēļas šķita tāda viegluma sajūta, jutos enerģiskāka, jo sāku patērēt vairāk augļus, dārzeņus. Katrā ziņā noteikti varu teikt, ka jūtos labāk tīri psiholoģiski, ka ēdu tikai praktiski vienīgi veselīgi un daru labu savam organismam."
Regulāri jāpārbauda veselība
Tas, cik daudz un kādas uzturvielas papildus jāuzņem, atkarīgs no personas dzīvesveida. Piemēram, Katkeviča, gatavojoties sacensībām, papildus lieto ķirbju vai kaņepju proteīna pulveri, kas ir dabīgs un satur daudz olbaltumvielu. Tāpat cilvēkiem ir jāseko līdzi, lai pietiekamā daudzumā uzņemtu D un B12 vitamīnu, kā arī kalciju un dzelzi.
Uztura speciāliste arī norāda, ka ne visi cilvēki, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus, ir vegāni: "Vegāns dzīvniekus neizmanto nekādā veidā – ne uzturā, ne kosmētikā, ne apģērbā. Augu bāzes uztura pārstāvim primārais ir uzturs," skaidro Katkeviča. Viņa piebilst, ka vegānus arī bieži jauc ar svaigēdājiem – cilvēkiem, kas uzturā lieto tikai termiski neapstrādātus augu izcelsmes produktus.
Ja cilvēks ir nolēmis kļūt par svaigēdāju, noteikti ir jākonsultējas ar kādu speciālistu uztura jautājumos, lai nenodarītu pāri savai veselībai. "Svaigēdājam ir jāapēd salīdzinoši daudz vairāk, lai uzņemtu nepieciešamā daudzumā visas uzturvielas – zinātniskajos pētījumos mēs varam pārliecināties par to, ka lielākā daļa termiski apstrādātu produktu organismā uzsūcas labāk, nekā svaigi," norāda speciāliste.