Cistas krūtīs – vai ir pamats uztraukumam?

Cistas krūtīs ir normāls audu novecošanās process pēc 35 gadu vecuma.

Pēc 35 gadiem nevienu veidojumu krūtīs nevar atstāt bez ievērības, jo pēc šī vecuma pieaug risks saslimt ar krūts vēzi.

Pēc uzbūves cista krūtīs ir tāds pats veidojums, kāds var izveidoties jebkurā ķermeņa daļā, – tas ir ar šķidrumu pildīts audu maisiņš. Cistu veidošanos krūtīs galvenokārt nosaka hormonālās izmaiņas sievietes organismā, un pie vainas ir galvenie sieviešu hormoni – estrogēns, progesterons un prolaktīns.

Lai gan cistas sievietes krūtīs var parādīties jebkurā vecumā, tomēr nereti tās ir vecumā no 30 līdz 50 gadiem, bet visbiežāk – 40–49 gadu vecumā, kad organismā notiek būtiskas hormonālās izmaiņas. Šajā laikā mainās arī sievietes krūts audu struktūra – tā kļūst blīvāka, veidojas tā saucamās cistiskās izmaiņas. Ja menopauzes vecumā sieviete lieto hormonaizvietojošo terapiju, cistas krūtīs var būt sastopamas arī postmenopauzes vecumā, kaut gan tradicionāli šajā vecumā tās nav raksturīgas.

Cistu veidošanos var ietekmēt arī, piemēram, vairogdziedzera darbības traucējumi un hormonaizvietojošas terapijas lietošana.

Cistas izmēri var būt dažādi – sākot no 2 mm līdz pat 6 cm diametrā. Cistas izmērs var mainīties menstruālā cikla robežās – pirms mēnešreizēm cistas var būt lielākas, bet, sākoties jaunam ciklam, tās var kļūt mazākas. Izmēros lielākas cistas sieviete var konstatēt pati krūšu pašpārbaudes laikā, piemēram, cistu var pamanīt kā nesāpīgu, gludu, norobežotu, mīkstu veidojumu. Ja cista atrodas dziļi, to ir grūti sataustīt.

Tomēr dažkārt cistas var būt arī sāpīgas, iekaisušas, tad krūts ādai var būt vērojams lokāls apsārtums. Ja cista ir liela izmēra, tā var traucēt guļot. Jāņem vērā, ka dažkārt cista var parādīties ļoti ātri, pat dažu dienu laikā. No rīta pamosties un sajūti krūtī cistu, kas ir palielinājusies, mainoties hormonu līmenim organismā. Tomēr satraukties nevajadzētu, bet pārbaudīties gan.

Lai precizētu, kas ir konkrētais veidojums krūtī, tiek veikta ultrasonogrāfija vai mamogrāfija. Sievietēm, kurām ir 35 gadi un jaunākām, vispirms veic ultrasonogrāfiju, bet sievietēm pēc 35 gadu vecuma kā primāro izmeklēšanas metodi izvēlas mamogrāfiju, ar kuras palīdzību var noteikt, vai krūtī ir veidojums.

Lai pateiktu, kas konkrēti tas ir par veidojumu, nepieciešams veikt ultrasonogrāfiju. Dažkārt tiek uzdots jautājums, kura no izmeklēšanas metodēm ir labāka. Tomēr nav iespējams pateikt, ka viena vai otra metode ir labāka, katra no tām sniedz savu informāciju, viena otru papildinot, un katra no tām ir labāk piemērota noteiktam vecumam.

Sataustot veidojumu krūtī, sievietes sabīstas un bieži vien iedomājas ļaunāko, proti, ka tas varētu būt vēzis. Statistika rāda, ka lielākā daļa sataustīto veidojumu izrādās labdabīgi – vidēji labdabīgo veidojumu ir 10–14 reižu vairāk nekā ļaundabīgo. Turklāt kāda draudzene pastāsta stāstu par paziņu, kura piedzīvojusi gadījumu, kad "nevainīga cista" pārtapusi par ļaundabīgu audzēju, bet cita kategoriski noliedz, sakot, ka viņas daktere teikusi – kādas muļķības, cista nekad nevar pārvērsties par vēzi!