Palīdzību sagaidīja ne tikai Baiba. Mirušais donors izglābis četru cilvēku dzīvības  (28)

Tā ir pirmā Latvijā veiktā multiorgānu transplantācija, sacīja Rīgas Stradiņa universitātes profesors kardioķirurgs Romāns Lācis un uzsvēra: "Orgāni ir nepārvērtējama vērtība cilvēku glābšanai. Ņemot vērā medicīniskos, juridiskos, ētiskos aspektus, nav pieļaujams, ka dzīvam cilvēkam nepieciešamu orgānu vienkārši ņem un "izmet" ārā. Tas, ka viens miris cilvēks ļāva izdzīvot četriem citiem, Latvijai ir jauna līdz šim nepieredzēta situācija, un par to liels paldies mirušā piederīgajiem." Ārstiem nav tiesību izpaust informāciju par donoru, tāpēc sīkākas detaļas lai paliek aiz kadra.

Otrdien Tartu klīnikā ķirurgi no astoņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā transplantēja aknas Baibai. Viņas māte Māra sacīja, ka negribētu zināt, kas ir viņas meitas donors, taču izteica bezgala lielu pateicību donora radiniekiem, kas nelika šķēršļus, lai Baiba iegūtu otru elpu. Meita patlaban atrodas medikamentozā miegā, ārsti apgalvojot, ka pēcoperācijas periods notiekot, kā iepriekš bija paredzēts, un Māra uz pāris dienām ir ieradusies mājās.

Bet vēl intensīvāks darbs nekā Tartu klīnikā notika Rīgā, lai iegūtu no donora gan aknas, gan sirdi, gan nieres. Šo procesu vadīja transplantācijas organizācijas "Balttransplant" nodaļas vadītājs medicīnas zinātņu doktors, ķirurgs, transplantologs Jānis Jušinskis. Aizvadītajā svētdienā viņš saņēmis ziņu no reanimatologiem par iespējamu donoru, un tika mobilizēta mediķu komanda, kurā bez transplantācijas koordinatora un laboratorijas speciālista visu diennakti strādā arī divi dežurējošie transplantologi. Orgānu izņemšanas ķirurgu brigādē tika iekļauti arī divi kardioķirurgi, kā arī divi ķirurgi no Tartu universitātes klīnikas.

Tiklīdz parādās informācija par iespējamo donoru, pēc iespējas ātrāk ir jānoņem asins un urīna analīzes, lai pārliecinātos, vai orgāns ir piemērots pārstādīšanai un vai no tā recipientam netiks pārnestas kādas slimības, piemēram, onkoloģiskas vai infekciozas kaites, skaidroja dakteris Jušinskis. Tas jādarot ļoti operatīvi, lai nezaudētu donora orgānu. Transplantologi ir ieinteresētās personas, tāpēc viņi netiek pielaisti pie iespējamā donora smadzeņu nāves konstatēšanas. Tas ir process, kurā nedrīkst pieļaut ne vismazāko kļūdu. "Mirušais tiek novērots vēl 24 stundas, un ik pa trim stundām divi ārsti, kas nekādā gadījumā nedrīkst būt transplantologi, paraksta protokolu, kurā iekļauti smadzeņu nāvi apliecinoši rādītāji," pastāstīja nieru transplantācijas nodaļas vadītājs Jānis Bicāns.

"Kad medicīniski pārliecinoši tika pierādīts, ka orgānu var pārstādīt un Latvijas un Igaunijas ārstu brigādes tika savestas kopā, mirušo pārveda uz slimnīcas operāciju zāli un sākās orgānu iegūšanas operācija. Aknas rūpīgi tika izdalītas ar visiem asinsvadiem, žultsvadiem un tika iekonservētas. Igaunijas kolēģi plus divu līdz četru grādu temperatūrā aknas ar speciālu transportu pārveda uz Tartu klīniku, kur Baiba jau tika gatavota operācijai. Lai iegūtu mirušā sirdi, sirdsdarbība līdz pēdējam brīdim tiek uzturēta mākslīgi ar medikamentiem. Visa orgānu izņemšanas operācija ilga gandrīz piecas stundas," skaidroja ķirurgs Jušinskis, kurš pirmdien ne tikai organizēja orgānu iegūšanas procesu, bet naktī arī pats piedalījās operācijā un slimnīcu atstāja sešos no rīta, lai otrdien pēcpusdienā ierastos uz vienu no divām nieres pārstādīšanas operācijām.

Par šo darbu ķirurgam valsts papildus nemaksā. Viņam ir cieti noteikts atalgojums par 240 stundām mēnesī – trīs eiro stundā pēc nodokļu nomaksas. Šis niecīgais atalgojums nav stimuls, lai ārsts būtu ieinteresēts meklēt donorus un strādāt pa nakti, taču viņš to dara bez kurnēšanas.

"Balttransplant" funkcija ir ne tikai sagādāt donoru, bet pārliecināties, ka ir sasniegts vēlamais rezultāts un pārstādītais orgāns funkcionē.

Pirms gada sabiedrība juta līdzi ceļotājam Jānim Vaišļam, kuram bija nepieciešams pārstādīt sirdi. Diemžēl viņš nomira, savu orgānu nesagaidījis. Dakteris Jušinskis atceras, ka viņa virzienā tika raidīts daudz pārmetumu par to, ka nevarot atrast donoru.

Jušinskis: "Man šķiet, ka cilvēki nesaprot, ko nozīmē atrast donoru, mēs viņus neaudzējam dārzā. Jautājumi vienmēr būs, taču nekad nav tā, ka mēs nesteigtos pie donora, ja saņemam informāciju no ārstniecības iestādes, ka būs iespējams izglābt kādu cilvēku."