Katrs otrais smēķētājs cieš no smacējošā bronhīta. Ko darīt?  (4)

Ikvienam, kas vēlas saprast, cik laba tad ir viņu veselība, Kravale iesaka sev uzdot divus vienkāršus jautājumus: vai man no rīta regulāri nav jāatkrēpojas un kurā stāvā, kāpjot pa trepēm, man jāapstājas elpas trūkuma dēļ. Uz jautājumiem jāatbild pavisam godīgi. "Pretēji daudzu smēķētāju uzskatam, klepus no rītiem nav normāla parādība. Ja tas ir ilgstoši, jādomā par hronisku bronhītu," uzsver speciāliste. Viņa norāda, ka veselam cilvēkam arī 50-60 gadu vecumā bez elpošanas grūtībām būtu jāspēj uzkāpt līdz piektajam vai sestajam stāvam. Ja moka elpas trūkums, noteikti jādodas pie ārsta.

Degšanas procesā cigaretē veidojas un smēķētāja plaušās nonāk ap 250 kaitīgu vielu, no tām 69 ir kancerogēnas. Karsto, indīgo tabakas dūmu ietekmē bronhi tiek pakļauti nepārtrauktam termiskam apdegumam un visu laiku atrodas sašaurinātā stāvoklī. Ilgstoši šādi mokot elpceļus, pakāpeniski veidojas neatgriezeniskas izmaiņas – gaisa caurlaidība samazinās tik ļoti, ka cilvēks sāk smakt.

Labā ziņa ir tā, ka HOPS diagnosticēt ir ļoti viegli – jāveic spirometrija. Tas ir salīdzinoši lēts un mūsdienās plaši pieejams izmeklējums, kas ļauj izmērīt, cik daudz un cik ātri cilvēks var ieelpot un izelpot. Speciāliste norāda, ka, lai justos droši, visiem smēķētājiem pēc 40 gadu vecuma vismaz reizi gadā būtu jāveic šī pārbaude.

Bieži smēķētāji savu netikumu nevēlas atmest, jo uzskata, ka to darīt ir par vēlu. Plaušas sabojātas, veselība zaudēta. "Taču tā domāt ir nepareizi," pārliecināta Kravale. Arī tad, ja smēķēts 20 gadus diendienā un ir atklāts smacējošais bronhīts, pārtraucot smēķēt, plaušu veselības pasliktināšanās tiek nobremzēta. Protams, jau radušies plaušu bojājumi nav atgriezeniski, tomēr, uzsākot lietot zāles un pārtraucot smēķēt, jau dažu nedēļu laikā ir iespējams būtiski uzlabot dzīves kvalitāti – mazinās vai izzūd smakšanas sajūta, elpas trūkums, atjaunojas apetīte, zūd nomāktība un dzīvei atgriežas krāsas.