Novājinātu imunitāti bieži vaino pie dažādām saslimšanām, tāpēc cilvēki to cenšas stiprināt, izmantojot dažādus līdzekļus. Imunoloģe Natālija Gerula gan norāda, ka ne visos gadījumos pie veselības problēmām vainojams tas, ka imunitāte ir vāja. Bieži tā vienkārši nefunkcionē pareizi, tāpēc cilvēkiem ir jābūt uzmanīgiem ar stimulējošu preparātu lietošanu. Atsevišķos gadījumos preparāti ne tikai nepalīdzēs, bet var arī kaitēt.
Speciāliste skaidro, ka cilvēki bieži ir pārliecināti, ka viņiem ir vāja imunitāte, lai gan patiesībā tā vienkārši nepareizi funkcionē. Šādos gadījumos tā ir jālīdzsvaro, nevis jāstiprina. Tāpat veselības problēmas var rasties tāpēc, ka imunitāte ir pārāk aktīva. "Tāpēc es ieteiktu cilvēkiem būt piesardzīgiem – bez ārsta ieteikuma nelietot imunitāti stimulējošus preparātus," piebilst Gerula.
Ja cilvēka organisms ir vesels un spēcīgs, imunitāte darbojas līdzsvaroti, lietojot imunitāti stiprinošus preparātus, veselībai, visticamāk, nekāds kaitējums neradīsies. Taču, ja cilvēkam jau ir kādas saslimšanas, piemēram, cukura diabēts vai reimatoīdais artrīts, bez ārsta izvērtējuma lietojot imunitāti stiprinošus preparātus, veselības stāvokli var vēl vairāk pasliktināt.
Speciāliste norāda: "Cilvēka imūnsistēma ir kā smalki noausts zirnekļa tīkls. Tajā iekrītot kādai lietus lāsītei, zirnekļa tīkls sasvārstās, taču neplīst. Tieši tāpat funkcionē vesela cilvēka imunitāte, dažādu faktoru ietekmē tā var sašūpoties, bet pēc tam dabiski līdzsvarojas. Savukārt, ja imunitātes funkcijas nedarbojas kā nākas, tā sāk svērties uz vienu vai otru pusi."
Par imunitātes problēmām aizdomas var rasties tad, ja organismam ir slikta aizsardzība pret infekcijām. Nereti cilvēki pie imunologa nonāk pēc ārstējošā ārsta, piemēram, ginekologa, dermatologa vai okulista ieteikuma. Situācijas mēdz būt dažādas, var būt tā, ka cilvēkam ir kāda pamatsaslimšana, piemēram, psoriāze, un, neizskaidrojamu iemeslu dēļ, rodas vēl kādas problēmas – cita veida ādas izsitumi, augoņi un citas problēmas. Tad ārsts var ieteikt vērsties pie imunologa.
Pie imunologa cilvēki bieži nonāk arī tad, ja nav iespējams noteikt slimības cēloni vai ārstējošajam ārstam rodas aizdomas par kādu autoimūnu saslimšanu.
Imunologs ir speciālists, kurš individuāli izvērtē cilvēka imūnsistēmu, ņemot vērā dažādus faktorus – ģenētiku, dzīves laikā pārslimotās slimības, pārdzīvoto stresu. Lai vēl pilnīgāk izvērtētu imunitāti, ieteicams veikt smalku izmeklējumu – imunogrammu. Ar tās palīdzību tiek analizētas izmaiņas imūnsistēmas šūnās un to struktūrā, un šādā veidā ir iespējams gūt vispilnīgāko atbildi uz jautājumu, kāpēc organisms vairs nespēj aizsargāties pret infekcijām.
Klīniskajā imunoloģijā izšķir primāro imūndeficītu, kas ir sastopams salīdzinoši reti. Tās ir tā dēvētās retās slimības, kas ir ģenētiskas, rada ļoti nopietnus imūnsistēmas bojājumus. Šādos gadījumos parasti ir nepieciešama sarežģīta un pastāvīga ārstēšana. Daudz biežāk ir sastopamas sekundārā imūndeficīta saslimšanas, piemēram, tās var būt dažādas autoimūnas slimības – reimatoīdais artrīts, sarkanā plakanēde, psoriāze, onkoloģiskās saslimšanas un citas. Iegūta sekundārā imūndeficīta saslimšana ir arī HIV infekcija.
Gerula uzsver: "Cilvēkam ir jāsaprot – ja ir slimība, kurai pamatā ir sekundārais imūndeficīts, imunologs pamatslimību neārstēs, bet, papildus ārstējošā ārsta nozīmētajai terapijai, varēs ieteikt imunitāti stabilizējošu terapiju. Tad organismam būs vieglāk uzveikt slimību."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
