Dzīve pēc infarkta. Ieteikumi, lai tas neatkārtotos

Pēc atgriešanās no slimnīcas mājās, kad pārdzīvots infarkts, ir ļoti svarīgi sekot ārsta norādījumiem par zāļu lietošanu un fiziskajām aktivitātēm. Pirmo nedēļu mājās nepieciešams pavadīt mierīgi, pamazām atgriežoties ierastajā dienas ritmā. Nekādu pārslodžu – svarīgi ir labi izgulēties! Dodies pastaigās vismaz 30 minūtes katru dienu. Ja jūti nogurumu, nespēku vai elpas trūkumu, apstājies un atpūties.

Pēc izrakstīšanās no slimnīcas ir svarīgi sazināties ar savu ģimenes ārstu. Tāpat pēc infarkta ieteicams konsultēties ar kardiologu vai ģimenes ārstu par iespējām iziet rehabilitācijas kursu. Atceries – pēc infarkta ārsts jāapmeklē regulāri, nepieciešamības gadījumā (ar ārsta norīkojumu) jāveic izmeklējumi un asinsanalīzes, kā arī jāpārbauda veselība pie kardiologa.

Lai izvairītos no infarkta vai no atkārtota infarkta un citām sirds un asinsvadu slimībām, ir būtiski zināt un regulāri pārbaudīt savas sirds veselības skaitļus:

Cilvēkam pēc miokarda infarkta kopējam holesterīna līmenim ir jābūt zemākam par 4,5 mmol/l un ZBLH jābūt zemākam par 1,8 mmol/l. Cilvēkam ar kādu no sirds un asinsvadu slimībām ZBLH līmenim ir jābūt zemākam par 1,8 mmol/l.

Ārsta izrakstītie medikamenti ir jālieto apzinīgi, neizlaižot un nesamazinot devas! Zāles un to kombinācijas samazina atkārtota infarkta risku un kontrolē riska faktorus, piemēram, holesterīna līmeni, paaugstinātu asinsspiedienu, paātrinātu pulsu. Ateroskleroze vai koronāra sirds slimība jāārstē visu mūžu.

Ir būtiski lietot tieši tos medikamentus un tieši tādas medikamentu devas, kādas norādījis ārsts. Patvaļīga zāļu lietošanas pārtraukšana vai devu samazināšana var izraisīt atkārtotu infarktu. Ja šķiet, ka radušās medikamentu izraisītas blakusparādības, konsultējies ar savu ārstu.

Kustības pēc infarkta ir obligātas. Pakāpeniski palielini pastaigu laiku līdz trim kilometriem dienā vai vienai stundai. Dari to katru dienu vai vismaz piecas reizes nedēļā. Konsultējies ar kardiologu – veicot slodzes testu, kardiologs noteikts vēlamo fizisko aktivitāšu apjomu. Īpaši ieteicamas ir ātras pastaigas vai lēns skrējiens, nūjošana, riteņbraukšana, peldēšana, distanču slēpošana. Svarīgi ņemt vērā pašsajūtu – tiklīdz rodas diskomforts, aizdusa, sāpes, apstājies un atpūties.

Sekss ir tāda pati fiziskā aktivitāte kā citas – tas paātrina pulsu un paaugstina asinsspiedienu. Nogaidi līdz brīdim, kad vari raiti uzkāpt pa kāpnēm divu stāvu augstumā bez sāpēm krūtīs (stenokardijas) vai elpas trūkuma.

Atceries, ka izmaiņas dzīvesveidā ļaus justies labāk un dzīvot pilnvērtīgāk. Veic izmaiņas pa vienai. Vissvarīgāk ir atmest smēķēšanu! Un tad pamazām turpini ar pārējiem ieteikumiem – sāc vairāk kustēties, ēd veselīgāk, un svars noteikti samazināsies. Plāno aktīvas brīvdienas, gatavo mājās, lieto mazāk sāls.

Pēc infarkta noteikti jāatmet smēķēšana. Gada laikā pēc smēķēšanas atmešanas kardiovaskulāro slimību risks samazinās divas reizes un turpina samazināties, ilgākā laika periodā sasniedzot tik zemu kardiovaskulāro slimību riska līmeni kā cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši. Smēķēšanas atmešana pēc miokarda infarkta var uz pusi samazināt tā atkārtošanās risku. Atmetot smēķēšanu, arī insulta risks ievērojami samazinās divu gadu laikā un pēc pieciem gadiem izlīdzinās ar nesmēķētāju riska līmeni. Jāatceras, ka arī pārmērīga alkohola lietošana nelabvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu veselību.

Jāmēģina samazināt stresa līmeni. Izvairīties no tā nav viegli, bet ir svarīgi atpazīt stresa ietekmi uz ikdienas paradumiem, kas savstarpēji saistīti. Stress var veicināt neveselīgu ēšanu, smēķēšanu, pārmērīgu alkohola patēriņu un mazkustīgumu. Stresa nelabvēlīgo ietekmi var mazināt ar regulārām fiziskām aktivitātēm, veselīgu uzturu, atpūtas režīmu un izgulēšanos.