Cilvēka imūndeficīta vīruss jeb HIV ir viena no biedējošākajām slimībām, ar ko saistās neskaitāmi stereotipi un mīti. Pēdējo gadu laikā medicīnā ir panākts ievērojams progress, un, saņemot terapiju, HIV pozitīvi cilvēki vairs nevar inficēt citus. Tomēr ar to ir par maz, lai sniegtu iespēju dzīvot pilnvērtīgi – Latvijā zāles ir pieejamas tikai daļai pacientu, turklāt sabiedrības nezināšana un aizspriedumi liek cilvēkiem kaunēties un slēpt infekciju pat no tuvākajiem. Jāpiebilst, ka nosodījums var novest pie praksēm, kas ir bīstamas gan pašam inficētajam, gan līdzcilvēkiem.
"Man nav HIV. Es to zinu – esmu veicis testu. To zināt ir atvieglojoši, veselīgi un vispār – arī atbildīgi. Vai tu par sevi vari teikt to pašu, dzīvodams vietā, kur ir augstākie HIV/AIDS rādītāji visā Eiropā? Un vispār – kāpēc tieši pie mums viss tik slikti? Man ir versija – kāpēc," Pasaules AIDS dienā, 1. decembrī, raksta kampaņas #reizigadā vēstnesis "Ghetto Games" līderis Raimonds Elbakjans. Viņš uzsver, ka HIV Latvijā ir reāla problēma un valstī valda liels informācijas deficīts. Cilvēki neizprot, kas īsti ir HIV, kurus šis vīruss var skart un kāpēc ikvienam vajadzētu pārbaudīt savu veselību.
Elbakjans norāda, ka oficiālā statistika rāda, ka Rīgā inficēts ir viens no 200 cilvēkiem, bet speciālisti ir pārliecināti - inficēto varētu būt pat divas reizes vairāk. HIV var skart ikvienu no mums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
