Fiziskās aktivitātes ir viens no labas veselības pamatnosacījumiem, bet izrādās, ka to nozīme cilvēka dzīvē ir vēl liekā nekā varētu šķist. "Health" raksta, ka jaunā pētījumā ir atklāts – aerobiskie jeb sirds asinsvadu un elpošanas sistēmas izturības vingrojumi uzlabo smadzeņu darbību un domāšanas spējas cilvēkiem, kas cieš no kognitīvo spēju vājināšanās, piemēram, no vecuma izraisītiem atmiņas zudumiem, kā arī nopietnākām demences formām. Pētījumā noskaidrota arī izstaipīšanās nozīme uz prāta veselību.
Zinātnieki pētījumu prezentēja trešdien, 30. novembrī, bet tas vēl nav publicēts.
Lai saprastu, kā dažādi vingrojumi ietekmē smadzeņu darbību, "Wake Forest School of Medicine" pētnieki izmantoja īpašu magnētiskās rezonanses tehniku, kas mērīja izmaiņas noteiktu smadzeņu reģionu formā un izmērā. Abi šie rādītāji ir nozīmīgi demences attīstībā. Pētījumā piedalījās 35 cilvēki, kas cieš no nelielas kognitīvo spēju vājināšanās. Dalībniekus sadalīja divās grupās – vienas dalībnieki regulāri veica izstaipīšanās vingrinājumus, bet otri pildīja tādus aerobiskos vingrojumus, kā skriešana pa celiņu, treniņš ar velotrenažieri un citus. Treniņi notika regulāri, pētījums ilga sešus mēnešus.
Pētījuma noslēgumā uzlabojumi smadzeņu darbībā bija vērojami abām grupām, bet tie bija lielāki personām, kas pildīja aerobiskos vingrojumus. Speciālisti bija pārsteigti par to, cik lielu efektu salīdzinoši īsā laikā ir iespējams panākt ar noteikta veida treniņu palīdzību. Pētnieki norādīja, ka aerobiskie treniņi var ne tikai saglabāt, bet arī palielināt smadzeņu apjomu.
Lai arī izstiepšanās vingrojumu ietekme bija mazāk redzama, speciālisti norāda, ka arī šie vingrojumi palīdz. Neko nedarot, smadzeņu darbība tikai pasliktinās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
