depresija, skumjas
Foto: Ilustratīvs attēls. PantherMedia/Scanpix

Lai arī skumjas un depresija ir savstarpēji saistītas, tās nav viens un tas pats. Depresija ir slimība, kas būtiski ietekmē cilvēka dzīvi. Lai nenodarītu sev pāri un varētu sniegt palīdzību līdzcilvēkiem, ir ļoti būtiski prast atšķirt šos divus stāvokļus. "Medical News Today" ir apkopojis būtiskākās atšķirības starp skumjām un depresiju, kā arī informāciju par depresijas ārstēšanu.

Kas īsti ir skumjas

Skumjas ir normālas cilvēku emocijas, ko ikviens laiku pa laikam piedzīvo. Dažāda veida notikumi var likt cilvēkiem justies skumjiem un nelaimīgiem. Tie var būt gan šķiršanās, gan finansiālās problēmas, gan darba zaudējums, gan problēmas mājās, gan citi iemesli. Jebkurā gadījumā persona, kas jūtas skumja, var gūt atvieglojumu, ļaujot vaļu emocijām, raudot vai runājot par savām sajūtām. Skumjas var uzveikt, jo tās parasti ir saistītas ar kādu konkrētu notikumu.

Skumjas parasti izgaist, laikam ejot. Ja bēdas nepāriet vai persona vairs nespēj normāli funkcionēt, tas varētu liecināt par depresiju. Ja simptomi cilvēkam novērojami ilgāk nekā divas nedēļas, jāmeklē ārsta padoms.

Kā atpazīt depresiju

Depresija ir garīga rakstura traucējumi, kas ietekmē cilvēka jūtas un uztveri. Tā var skart jebkuru cilvēku, neatkarīgi no vecuma un dzimuma, atstājot iespaidu uz attieksmi pret apkārt notiekošo un uzvedību. Depresijas simptomi ietver nedrošības sajūtu, skumjas, bezcerību, motivācijas trūkumu, intereses zudumu pat pret aktivitātēm, ko parasti cilvēks izbauda. Dažos gadījumos depresija rada pašnāvniecisku noskaņojumu.

Cilvēks, kam ir depresija, vairs nevēlas pavadīt laiku ar saviem tuviniekiem, var pārtraukt nodarboties ar saviem hobijiem un nejūtas spējīgs dodies uz darbu vai skolu. Tāpat bez īpaša iemesla var mainīties ikdienas ieradumi. Persona var justies nevajadzīga un nevērtīga, parādās nogurums, grūtības gulēt. Var būt vērojamas arī svara izmaiņas.

Visi šie simptomi var liecināt par nopietnu problēmu, ja tie vai daļa no tiem ilgst vairāk par divām nedēļām. Šādā gadījumā ir jādodas pie speciālista, kas, iespējams, diagnosticēs depresiju.

Kā notiek depresijas ārstēšana

Depresiju, atkarībā no tās veida un citiem faktoriem, ārstē ar medikamentu un psihoterapijas palīdzību. Ārstēšanas gaitu nosaka speciālists.

Ārsts var izrakstīt antidepresantus, kas ietekmē personas garastāvokli un uzvedību. Medikamenti palīdz uzlabot personas veselību, bet tiem piemīt arī vairāki blakusefekti. Piemēram, pirmo reizi lietojot antidepresantus, stāvoklis, pirms sākas uzlabojumi, var nedaudz pasliktināties. Tāpat antidepresanti var atstāt ietekmi arī uz personas fizisko veselību, tāpēc ārsts vienmēr rūpīgi izvērtē to nepieciešamību.

Psihoterapijas pamatā ir speciālista sarunas ar pacientu. Tās ir nozīmīgas, lai palīdzētu atklāt iemeslus, kāpēc depresija ir radusies. Speciālists palīdz pacientam identificēt problemātiskās jomas, iemācīt mehānismus, lai tiktu galā, un izglītot par viņa veselības stāvokli. Psihoterapija var notikt paralēli ar medikamentu lietošanu. Gadījumos, kad depresija rada draudus personas dzīvībai vai neļauj pienācīgi parūpēties par sevi, pacientu var ievietot slimnīcā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!