Delikātā problēma, par ko bieži nerunā – urīna nesaturēšana. Tā anatomisku iemeslu dēļ parasti skar sievietes. Tomēr tas nenozīmē, ka kungi ar to nesaskaras. Statistika liecina, ka gandrīz katrs ceturtais vīrietis pēc 40 gadu vecuma lielākā vai mazākā mērā saskaras ar šo problēmu. Uroloģe daktere Zane Pilsētniece atklāj, ka tas ir vecums, kad vīrietim straujāk sāk palielināties priekšdziedzeris, līdz ar to urīna nesaturēšanas problēma var kļūt ļoti aktuāla. Ārstniecības iespējas ir, taču dārgas, tāpēc arī kungi nereti izvēlas risinājumu higiēnas lietu izskatā.
Kas izraisa urīna nesaturēšanu vīriešiem
Mazliet pieskaroties anatomijai, jāteic, ka sievietēm daba devusi daudz īsākus urīnceļus, nekā kungiem, tamdēļ ar urīna nesaturēšanas problēmām stiprais dzimums saskaras daudz retāk. Urīna noplūde vīrietim parasti liecina par kādām izteiktām anatomiskām izmaiņām, piemēram, pēc apakšējo urīnceļu operācijas vai ja radusies komplicēta situācija ar priekšdziedzera palielināšanos. Tāpat urīna nesaturēšanas problēmu var izraisīt kādas nopietnas blakus saslimšanas.
Visbiežāk tās ir ar neiroloģiju saistītas veselības problēmas – multiplā skleroze, dažāda veida neiropātijas, Alcheimera slimība, cukura diabēts, smadzeņu asinsrites traucējumi vai insults, pēc kura arī cilvēks var saskarties ar traucējošos urīna noplūdi. Piemēram, cukura diabēta gadījumā ilgstošākā laika posmā pacientam var rasties tā sauktās perifērās neiropātijas. Tas nozīmē to, ka rodas traucējumi nervu impulsu pārvadē, bet tas var veicināt apakšējo urīnceļu funkcionālus traucējumus un radīt urīna nesaturēšanu.
Izplatīta problēma ir arī tā sauktais pāraktīva urīnpūšļa sindroms, kad cilvēks jūt pastiprinātu vajadzību doties uz labierīcībām gan dienas, gan nakts laikā. Otrs izteikts simptoms pāraktīva urīnpūšļa gadījumā ir steidzama, neatliekama vajadzība nokārtoties – vēlme pačurāt cilvēkam rodas pēkšņi un to ir grūti aizkavēt. Ja šī vajadzība ir ļoti spēcīga, urīnpūslis saraujas un cilvēks ar savu gribu nespēj aizkavēt urīna noplūdi.
Pie vainas prostata – nopietni un sarežģīti
Parasti gan vīrietis vēl pirms šīm sūdzībām diezgan ilgstošā laika posmā, kamēr notikusi priekšdziedzera palielināšanās, jau izjutis diskomfortu – bijusi apgrūtināta urinācija, vājāka strūkla, grūtāk uzsākt čurāt, sevišķi pēc miega no rīta. Laika gaitā urīnpūšļa sieniņas muskulis ir izstiepies un vairs nespēj uzkrāt urīnu, kuru nav izdevies normāli izčurāt.
Jā, tā sauktais atlieku urīns nekur nepazūd un gadiem krājas vairāk un vairāk, radot urīnpūšļa sieniņas pārstiepumu. Tā kā nieres turpina strādāt un ražot arvien jaunu urīnu, tam vairs nav, kur palikt, un sākas pilienveida urīna nesaturēšana. Urologi to uztver kā negatīvu simptomu, jo, ja priekšdziedzera palielināšanos ir iespējams sekmīgi apturēt un uzlabot simptomātiku gan ar medikamentiem, gan atsevišķos gadījumos ar plānotu operāciju, tad vīrietim simptoms – urīna nesaturēšana – jau liecina par komplicētu problēmu.
Šādos gadījumos pirms tālākās rīcības ārsts pacientam nozīmē ļoti specifiskus izmeklējumus – urodinamiskos testus, lai rūpīgi izvērtētu esošo situāciju. Ja, piemēram, urīnpūšļa sieniņa nedarbojas vispār, tad, pat izoperējot pacientu, ārsts nevarēs apsolīt, ka viņam atjaunosies normāla urinācija. Pat vēl vairāk – visbiežāk pēc operācijas urīna nesaturēšanas problēma saasinās, un tam par iemeslu ir izoperētais slēdzējmuskulis un prostata jeb priekšdziedzeris.
Palīdzēs vingrinājumi, medikamenti un ieliktņi
Slodzes tipa urīna nesaturēšanas gadījumā vīrietim iespējams arī iešūt speciālu lentiņu vai implantu, kas uzlabo urīna izvadkanāla slēgšanu. Arī šāda veida metode līdzēs tikai vieglas un vidēji smagas urīna nesaturēšanas gadījumā. Ko darīt kungam, kuram urīna noplūde diagnosticēta kā smaga problēma? Kā saka daktere Zane Pilsētniece, vienīgā iespēja ir mākslīgais sfinkters, ko operācijas laikā iešuj cirkulāri ap urīnizvadkanālu. Neviena cita mehānisma nav, kas spēj noslēgt urīnizvadkanālu. Operācija gan ir ļoti dārga un ar samērā daudz komplikācijām, tamdēļ kungi atsakās no šīs iespējas un ikdienā izlīdzas ar speciāliem ieliktņiem, kas uzsūc noplūdušo urīnu.
Pāraktīva urīnpūšļa sindroma gadījumā, kura pamatā ir iepriekš minētās neiroloģiskās problēmas, kuru dēļ urīnpūšļa sieniņā rodas pastiprināta hiperuzbudinātība, iespējams risināt problēmu ar medikamentiem, kas iedarbojas nomierinoši uz urīnpūšļa sieniņas receptoriem. Ja tomēr ar perorāli lietojamiem medikamentiem nav līdzēts, ārsts var nozīmēt botulotoksīna injekcijas, kas atslābina muskulatūru tieši urīnpūšļa sieniņā. Mīnuss šai metodei ir tāds, ka botulotoksīna darbība ilgst vidēji 6 – 12 mēnešus, jo tas organismā noārdās un injekcijas jāveic atkārtoti. Latvijā tās nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, bet viena injekcija maksā virs 400 eiro.
Palīdzēt var arī uzturs
Visi minētie higiēnas palīglīdzekļi, protams, nerisina pamata problēmu, taču, kā saka ārste Zane Pilsētniece, tas ir veids, kā pacientam uzlabot savas dzīves kvalitāti.
Tāpat kungiem ar pāraktīva urīnpūšļa sindromu noteikti ir vērts pārskatīt savu ēdienkarti. Veikti vairāki pētījumi, kuros pierādīts, ka ekstraktvielas – īpaši asi ēdieni, gāzēti dzērieni, kofeīnu saturoša pārtika, alkohols un nikotīns – var saasināt pāraktīva urīnpūšļa sindromu, kairinot urīnpūšļa gļotādu.