1. mīts: lai nesaslimtu, nepieciešama stipra imunitāte.
Ir pierasts domāt – lai mēs tiktu pasargāti no saslimšanām, nepieciešama stipra imunitāte. Turklāt – jo stiprāka, jo labāk. Tomēr tā gluži nav. Imunitāte ir organisma spēja pretoties dažādām slimībām, infekcijām, vīrusiem un mikrobiem, kas atrodas mums visapkārt. Tā veidojas no šūnām, audiem, molekulām. Lai imunitāte spētu aizsargāt organismu no iepriekš minētajiem apdraudējumiem, tā nedrīkst būt ne pavājināta, ne arī pārāk aktīva. Par labu var uzskatīt sabalansētu imunitāti, kas darbojas kā organisma iekšējās vides kontrolieris un spēj noteikt, kas organismam ir labvēlīgs, kas – kaitīgs. Piemēram, ja organismā ir iekaisums, sabalansēta imunitāte atbilstoši reaģē un pēc noteikta darbības principa noved iekaisuma procesu organismā līdz galam, iznīcinot "svešiniekus". Ja imunitāte ir pazemināta, organismam ir grūtības cīnīties ar iekaisuma radītiem procesiem.