<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@tfloersch">Tina Floersch</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
"Tu esi tik veiksmīga! Skaista un gudra. Tev viss tik viegli padodas! Tava dzīve ir nevainojama – tik jauka ģimene, lieliska karjera, māja vienmēr kārtībā. Laimīgā!" Tu klausies to un netici nevienam vārdam. Kādēļ tā?

Cilvēki bieži vien saprot, ka ļoti daudzu grūtību sakne viņu dzīvē ir zems pašvērtējums. Taču ko īsti nozīmē pašvērtējums un kā to atpazīt? Pašvērtējumu raksturo noturīgi, pieredzes gaitā veidojušies secinājumi par sevi: es esmu labs, mani mīl un pieņem vai es neesmu vērtīgs, mani nevar mīlēt, ar mani kaut kas nav kārtībā.

Mums bieži šķiet, ka zemu pašvērtējumu var pamanīt jau pa gabalu. Un dažkārt tā tiešām ir. Ja neticu, ka esmu gana laba, tad, iespējams, būšu kautrīgāka komunikācijā, pieticīga savās izvēlēs, varbūt pat nolaidīga pret savu izskatu – citi pamanīs, ka augstās domās par sevi es neesmu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!