Kā es uzveicu cīņu ar šokolādi un bulciņām. Padomi saldumatkarīgajiem  (2)

Endokrinoloģe Ilze Konrāde skaidro, ka cilvēkiem dienā ir jāuzņem vidēji 30 grami cukura. Šis skaitlis iekļauj gan dabīgo cukuru, kas ir augļu un citu produktu sastāvā, gan pievienoto cukuru, ko liekam pie tējas, kafijas vai, ko ražotāji pievienojuši dažādiem produktiem. Tiesa, cilvēkiem, kas ir fiziski aktīvi, par uzņemto cukura daudzumu jāsatraucas mazāk, jo viņi sadedzina vairāk kaloriju.

Konrāde norāda, ka cukurs patiešām var radīt sava veida atkarību un no tā atteikties ne vienmēr ir viegli. Speciāliste skaidro, ka īpaši jāuzmanās no tā sauktajiem pievienotajiem cukuriem, kas lielā daudzumā ir saldumos un dažādos produktos. Tajos nav nekādu vērtīgu uzturvielu. Vienkāršākais veids, kā atteikties no pievienotajiem cukuriem, ir tos aizstāt ar dabīgajiem. Tomēr aizrauties nevajadzētu – augļos un sulās ir patiešām liels daudzums cukura. Piemēram, glāze augļu sulas var saturēt gandrīz visu ieteicamo dienas cukura devu.

"WebMD" ir apkopojis vairākus nozīmīgus ieteikumus, kas palīdzēs samazināt uzturā patērētā cukura daudzumu

Limonādes, enerģijas dzērieni, cukurota tēja un kafija – tas ir pats pirmais, no kā jāatsakās, ja vēlies samazināt patērētā cukura daudzumu asinīs. Atteikties no iemīļotā dzēriena varētu būt sarežģīti. Ar cukuru un mākslīgajiem saldinātājiem bagātinātus dzērienus var mēģināt aizstāt ar gāzētu ūdeni, kam pievienots laims vai citrons. Ja esi saldas kafijas vai tējas cienītājs, tad pakāpeniski jāsamazina pievienotā cukura daudzums līdz tas nepārsniedz vienu tējkaroti katram dzērienam.

Iespējams esi iecerējis samazināt patērēto kaloriju daudzumu, sākot izmantot mākslīgos saldinātājus. Ar to nevajadzētu steigties, jo pētījumi pierāda, ka mākslīgie saldinātāji nepalīdz zaudēt svaru. Turklāt cukura aizstājēji ir ļoti saldi un tie noteikti neslāpēs kāri pēc cukura, kā arī atkarību no tā.

Katru reizi, kad roka sniedzas pēc virtuļa vai šokolādes batoniņa, padomā rūpīgi par to, vai patiešām esi izsalcis. Varbūt kāri pēc našķa rada stress? Izprotot, kas rada vēlmi našķoties, ir vieglāk pārņemt kontroli. Reizēm pārtraukums darbā, īsa pastaiga vai saruna ar draugu var palīdzēt pārvarēt vēlēšanos ēst saldumus. Ja tomēr nolem našķoties, centies izvairīties no lietām, kas varētu novērst uzmanību – televizors, dators, telefons. Ēdienu mēs varam izbaudīt tikai tad, ja uz to koncentrējamies.

Vienmēr iepazīsties ar produktu enerģētisko vērtību. Ja redzi tajā cukuru, pārbaudi arī sastāvdaļu sarakstu. Gadījumos, kad viena no pirmajām pieminētajām sastāvdaļām ir cukurs, atliec produktu atpakaļ plauktā. Ja starp sastāvdaļām cukura nav, tad tas satur dabīgos cukurus. No tiem baidīties nevajadzētu, jo organisms dabīgos cukurus pārstrādā citādāk nekā mākslīgos.

Bet uzmanies – cukurs var būt nosaukts arī citā vārdā. Kādos vārdos sauc cukuru un kā vēl to cenšas paslēpt ražotāji, lasi šeit.

Ja bīsties, ka dzīvei bez pievienota cukura zudīs saldums, satraukumam nav pamata. Izvēlies dabīgus produktus, kuru sastāvā ir cukurs, piemēram, žāvētus vai svaigus augļus. Tie satur ne tikai cukuru, bet arī daudz vērtīgu vitamīnu, šķiedrvielu un minerālvielu. Tos organisms pārstrādā lēnāk, mazāk ietekmējot cukura līmeni asinīs un radot ilgāku sāta sajūtu. Cukuru pavisam izslēgt no ēdienkartes nav ieteicams, bet vienmēr ir iespēja to uzņemt veselīgā veidā.

Vēl salīdzinoši nesen man pašai šķita, ka atteikties no saldumiem vienkārši nav iespējams. Apēst 300 gramus piena šokolādes un vēl dažas bulciņas dienas laikā man likās pavisam normāli. Īsti arī nesapratu, kāpēc no cukura vajadzētu atteikties, jo problēmu ar lieko svaru man nebija. Reizēm gan aizdomājos, ka patērētā cukura daudzums nav īsti veselīgs un pat pāris reizes izmēģināju atteikties no saldumiem.

Pirmajās reizēs tas bija ļoti nepatīkami. Es atceros, ka reiz biju atturējusies trīs dienas, un viss, par ko spēju domāt, bija šokolāde, cepumi un bulciņas. Mans eksperiments beidzās ar to, ka apēdu vismaz divas šokolādes tāfelītes pēc kārtas. Pārtraukt negausīgi ēst saldumus katru dienu, man izdevās 2016. gada pavasarī. Veiksmes atslēga: neizvirzīt nesasniedzamus mērķus un radīt apstākļus, kas neļauj padodies kārdinājumam. Neapzināti biju sekojusi arī iepriekš minētajiem ieteikumiem.

No saldumiem atteicos reizē ar māsu, ar ko dzīvoju kopā. Nolēmām ēst saldumus tikai sestdienās. Tas ļoti palīdzēja, jo mājās vairs nepārtraukti nebija saldumu – mēs tos vienkārši nepirkām. Un brīžos, kad ļoti gribēju kaut ko garšīgu, mierināju sevi ar domu, ka to varēšu darīt pēc dažām dienām. Es arī grēkoju, bet vienmēr rūpīgi apsvēru, kāpēc un vai patiešām gribu kārumu apēst. Vairs nerīkojos pēc principa – visu vai neko. Tā vietā uzstādīju sev vieglāk sasniedzamus mērķus.

Pamazām nepārvaramā vēlēšanās pēc saldumiem pārgāja. Nav tā, ka es neēdu saldumus. Vienkārši tagad 100 gramus smagu šokolādes tāfelīti es neapēdu trīs minūtēs, arī cepumi uz galda var stāvēt vairākas dienas. Man vairs nav nepieciešamības apēst visus saldumus uzreiz, un es ēdu arī citas lietas, ne tikai šokolādi un konfektes.

Rezultāts? Man ir vairāk spēka un enerģijas, jo maltītes neaizstāju ar cukura pārbagātiem našķiem un uzņemu arī citas uzturvielas. Pats galvenais – man vairs nav pēkšņu enerģijas izsīkumu, kas radās brīžos, kad cukura iedarbība beidzās.