Latvijas ārsti gatavi aknu transplantācijām. Vai tas kaut ko maina?  (4)

Ārsti un slimnīcas jau tagad veic dažādu orgānu transplantācijas, un ir gatavi uzsākt arī aknu pārstādīšanu. VM līdzekļus šim mērķim sola piešķirt, sākot ar 2018. gadu. Bet vai tas kaut ko mainīs? Ārsti ir pārliecināti, ka tas varētu palīdzēt glābt pacientu dzīvības, bet nenovērsīs to, ka cilvēki joprojām mirs. Naudas visiem tāpat nepietiks, turklāt finansējums un ārstu sagatavotība nav vienīgie faktori, kas ietekmē to, cik veiksmīga ir orgāna pārstādīšana.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas galvenā ārsta vietnieks ķirurgs Jānis Vilmanis skaidro, ka valsts apmaksāta transplantācija būtu iespēja pacientiem ar terminālu aknu nepietiekamību iegūt jaunu orgānu. Šo operāciju veic arī personām ar ļaundabīgiem audzējiem, lai nodrošinātu ilgāku dzīvi un labāku dzīves kvalitāti. Tomēr transplantācija nesniedz garantiju tam, kas notiks pēc tās, jo dažādu iemeslu dēļ operācijas rezultāti var būt sliktāki.

Nedrīkst aizmirst, ka aknu transplantāciju veic cilvēkiem, kuri ir nopietni slimi. Transplantāciju var nākties gaidīt gan tāpēc, ka trūkst donoru, gan tādēļ, ka pacientam jāgaida rindā. Jebkurā gadījumā – jo ilgāk jāgaida jaunais orgāns, jo vairāk pasliktinās personas veselība un operācijas rezultāts ir sliktāks.

"Pašlaik Latvijā ir izveidojusies situācija, ka pacientiem ar aknu nepietiekamību ir ļoti sarežģīti veikt aknu transplantāciju, jo visās citās valstīs ir rinda uz šo operāciju, sarežģīta loģistika, augstas izmaksas un problēmas ar donoru orgāniem, jo neviena Eiropas valsts nav tiesīga atdot savus orgānus citas valsts pilsoņiem, kad šie orgāni ir nepieciešami attiecīgās valsts pilsoņiem," skaidro Vilmanis.

"Ja valsts apmaksātu aknu transplantācijas, mēs varētu radīt tādu pašu sistēmu kā pacientiem, kuriem tiek veiktas nieru transplantācijas operācijas," pārliecināts Vilmanis, piebilstot, ka pastāv visi priekšnoteikumi, lai šī orgāna pārstādīšanas varētu veikt. Ārsti regulāri iegūst zināšanas un iemaņas ārpus Latvijas un ir vīlušies par to, ka gadu no gada atliek finansējuma piešķiršanu šī pakalpojuma ieviešanai.

"Pašlaik Latvijas donoru aknas netiek izmantotas, kas ir absolūta izšķērdība uz globālā orgānu trūkuma fona pasaulē, un Latvijas aknu slimniekiem bez lieliem finansiāliem līdzekļiem nav iespējams saņemt šo ārstēšanas metodi," norāda Vilmanis.

Teorētiski aknu pārstādīšanu varētu veikt pat vairākas slimnīcās. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis informē, ka aknas varētu pārstādīt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, Rīgas Stradiņā Klīniskās universitātes slimnīcā, Liepājas slimnīcā, un, iespējams, arī Bērnu slimnīcā. "Tiesa, transplantācija nozīmē arī nepārtrauktu dienestu gatavību šai operācijai – septiņas dienas nedēļā 24 stundas cauru gadu," piebilst Apinis.

Ārsts norāda, ka 21. gadsimtā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jāatsakās no ārstēšanas, ir naudas trūkums. Tas arī ir kļuvis par ļoti būtisku jautājumu ārstu ētikas jomā. Visi veselības aprūpes jomā ieguldītie līdzekļi pagarina cilvēka dzīves ilgumu un uzlabo tās kvalitāti. Apinis norāda uz paradoksu šajā jautājumā: "Jo vairāk naudas tiek ieguldīts veselības aprūpē, jo cilvēki dzīvos ilgāk (sadzīvos ar savu hronisko slimību), jo lielāki resursi papildus būs vajadzīgi veselības aprūpei".

Tas nozīmē, ka vienmēr atradīsies kāds, kam ārstniecība būs jāatsaka. Apinis prognozē, ka vismaz tuvākajos desmit gados aknu transplantāciju veiks tikai katram desmitajam pacientam, kuram tā vajadzīga. Līdzekļu trūks arī onkoloģijā un citās jomās, jo nepārtraukti tiek radīti jauni, efektīvāki un dārgāki, medikamenti.

"Cilvēki arī turpmāk mirs, kaut medicīna, ja vien tai ir pietiekami daudz līdzekļu, var pagarināt katra indivīda dzīvi ļoti ievērojami. Un ārstiem arī šajā gadsimtā nāksies atteikties no ārstēšanas ne tikai ētisku, personisku, reliģisku ieganstu, zināšanu vai prakses trūkuma dēļ, bet vienkārši tāpēc, ka līdzekļu nepietiek konkrētas slimības ārstēšanai konkrētam pacientam. Gluži tāpat ir ar valsti Veselības ministrijas personā – visu pacientu ārstēšanai nekad līdzekļu nepietiks," pārliecināts Apinis.

Jušinskis atklāj, ka bieži transplantācija nenotiek, jo mirušas personas tuvinieki neļauj izmantot orgānus: "Pagājušajā gadā situācija šajā jomā bija ļoti laba, jo apmēram 85 procenti aptaujāto tuvinieku deva atļauju sava mirušā piederīgā orgānus izmantot transplantoloģijai, lai glābtu kāda cita cilvēka dzīvību. Šogad situācija ir dramatiska. Vairāk nekā pusi jeb apmēram 60 procentus no visiem donoriem, par kuriem mūs informē, mēs pazaudējam dažādu iemeslu dēļ. Un viens no būtiskākajiem traucējošajiem faktoriem ir tieši radinieku aizliegums izmantot viņu mirušā piederīgā orgānus transplantācijai".

Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes Sabiedrisko attiecību vadītāja Santa Jonāte norāda, ka novembrī diskusijas par orgānu transplantāciju rosināja arī pastiprinātu cilvēku interesi par orgānu ziedošanu pēc nāves – manāmi pieauga apmeklējums mājas lapas sadaļai, kur iespējams izdarīt izvēli par to, ko darīt ar personas orgāniem pēc nāves. To, cik daudz cilvēku atļāvuši vai aizlieguši izmantot savus orgānus, gan varēs uzzināt tikai nākamā gada sākumā.

Jāpiebilst, ka atļaujas sniegšana orgānu izmantošanai pēc nāves nav vienīgais veids, kā uzlabot sabiedrības veselību. "Runājot par kopējo tautas veselības stāvokli, kam ir tendence pasliktināties, nepieciešams mainīt cilvēku attieksmi pret savu veselību. Attieksmes maiņa pret savu veselību un dzīvesveidu apvienojumā ar mērķtiecīgu finansējumu paglābtu daudzus pacientus ilgtermiņā no drošas bojāejas," pārliecināts Vilmanis.