No ikdienas skrējiena nonākot svētku virpulī, var būt izjūta, ka tos negribas, ka svētku svinēšana izraisa aizkaitinājumu, riebumu, nevēlēšanos un skumjas. Prātā var nākt domas – ja man nav attiecību partnera, ideāla draugu pulka, ilgotās ģimenes vai ideālu vecāku, tad svētkus svinēt nav jēgas un labāk būt vienam.
Izjūtas var būt ļoti duālas – no vienas puses dziļi sirdī gribas piedzīvot piederības un kopā būšanas sajūtu, no otras puses pašreizējā dzīves periodā var nebūt paši piemērotākie apstākļi to īstenošanai. Vai mums vienmēr ir jāgaida īstie apstākļi, īstie cilvēki līdzās, lai svinētu svētkus un radītu tos ne tikai citiem, bet arī sev?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
