augļi, dārzeņi
Foto: Shutterstock

Neatkarīgi no sezonas, ir ļoti būtiski uzturēt savu imunitāti veselu. Tāpat kā ļoti daudzas organisma sistēmas, arī imunitāte ir atkarīga no tā, ko cilvēks lieto uzturā. Ir ļoti daudzi produkti, kas var veicināt saslimšanu, bet tajā pašā laikā netrūkst arī tādu, kas palīdz uzlabot veselību un ātrāk izveseļoties. "Authority Nutrition" ir publicējis dietoloģes un uztura speciālistes Alinas Petres apkopoto informāciju par 10 produktiem, kas palīdz uzturēt ķermeni veselu.

Imunitātes veselībai nepieciešama dzelzs

Dzelzs ir ļoti nozīmīga minerālviela imūnsistēmas funkciju nodrošināšanai. Ja dzelzi uzturā lieto pārāk maz, var rasties anēmija un imūnsistēmas pavājināšanās. Tāpēc ikdienā ir jālieto tādi ar dzelzi bagāti produkti kā gaļa, zivis, vēžveidīgie, pākšaugi, rieksti, sēklas, krustziežu dārzeņi un žāvēti augļi.

Lai uzlabotu organisma spēju uzsūkt dzelzi, ieteicams izmantot čuguna katlus un pannas ēdiena pagatavošanai, kā arī maltīšu laikā nevajadzētu dzert tēju un kafiju. Tāpat organisms labāk uzņems dzelzi, ja ar šo minerālvielu bagātus produktus lietosi kopā ar tādiem, kas satur daudz C vitamīna.

Bagātinot ēdienu ar dzelzi, paturi prātā, ka pārāk liels tās daudzums var būt kaitīgs. Tā pat var mazināt organisma imunitāti. Tāpēc pārtikas piedevas un uztura bagātinātājus, kas satur dzelzi, lieto tikai tādos gadījumos, ja tev patiešām ir dzelzs trūkums organismā un tos ir rekomendējis ārsts.

Probiotikas jeb labās baktērijas


Foto: Shutterstock

Ēdieni, kas ir bagāti ar tā sauktajām "labajām baktērijām", var palīdzēt uzlabot imunitāti. Turklāt tās palīdz uzturēt veselas zarnu sieniņas, neļaujot veidoties dažādām infekcijām. Labās baktērijas noderēs arī elpceļu veselībai, jo samazina dažādu infekciju risku par 40 procentiem. Gadījumos, kad cilvēks saslimst, regulāra probiotiku lietošana var palīdzēt iztikt bez antibiotikām, kā arī ātrāk atveseļoties.

Lai arī lielākajā daļā pētījumu, kas veikti par šo jautājumu, to dalībnieki probiotikas uzņēma ar uztura bagātinātāju palīdzību, tās atrodamas arī pārtikas produktos, piemēram, kāpostos, dabīgi raudzētos marinētajos gurķos, jogurtā, kefīrā, paniņās un citos produktos.

Ar gastroenterologa Anatolija Danilāna komentāru par probiotikām ir iespējams iepazīties šeit.

Citrusaugļi un C vitamīns


Foto: Shutterstock

Tādi augļi kā apelsīni, greipfrūti, mandarīni un citroni ir labi zināmi ar augstu C vitamīna daudzumu, kas ir ļoti nepieciešams imunitātes stiprināšanai. C vitamīnam piemīt antibakteriāla un pretiekaisuma īpašības. Tas arī palīdz uzturēt veselu ādu un pasargā no infekcijām. C vitamīns darbojas arī kā antioksidants, palīdzot aizsargāt imūnsistēmu no bakteriālām infekcijām.

Jāpiebilst, ka C vitamīns ne tikai palīdz izsargāties no dažādām infekcijām un stiprina imunitāti, bet arī paātrina atlabšanu saaukstēšanās gadījumā. Būtiski, ka no pārtikas produktiem uzņemtais C vitamīns organismam ir noderīgāks nekā tas, kas atrodas uztura bagātinātājos.

Protams, citrusaugļi nav vienīgie pārtikas produkti, kuros atrodams C vitamīns. Ar to bagāti ir arī brokoļi, paprika, ogas, tomāti, papaija un citi augi.

Ingvers pret infekcijām un baktērijām


Foto: Shutterstock

Ingverā ir daudz bioaktīvu vielu, kas palīdz pret infekcijām. Tāpat šis augs nomāc vairākas kaitīgas baktērijas, neļaujot tām augt un vairoties. Ingvera sakne palīdz cīnīties ar vairākiem elpceļu vīrusiem, kā arī mazina nelabumu saslimšanu, piemēram, gripas, laikā.

Jāpiebilst, ka ingvers organismu aizsargā labāk, ja tas atrodas organismā jau pirms saslimšanas. Lai sevi pasargātu no slimībām un uzlabotu imunitāti, nepieciešams pievienot vien šķipsniņu kaltēta vai nedaudz svaiga ingvera ēdieniem, tējai vai veselīgiem kokteiļiem.

"Rutks" jau rakstīja, ka ar ingvera lietošanu gan nevajadzētu pārspīlēt, jo tas var izraisīt caureju, grēmas, vēdersāpes un kairināt mutes gļotādu. Auga sakne nav ieteicama arī cilvēkiem, kas lieto asins šķidrinošus medikamentus. Plašāk par ingveru un tā ietekmi uz veselību var lasīt šeit.

Ķiploki labākai imunitātei


Foto: Shutterstock

Arī ķiploki satur vielas, kas palīdz samazināt infekciju risku. Ķiplokam ir pretmikrobu un pretvīrusu iedarbība. Šis augs satur vielas, ka palīdz uzveikt ne vien saaukstēšanos, bet arī gripu. Pētījumi pierāda, ka ķiploku lietošana palīdz ievērojami ātrāk uzveikt saaukstēšanos.

Lai palielinātu ķiploka imunitāti stiprinošās īpašības, jācenšas apēst vienu vai divas daiviņas šī auga trīs reizes dienā. Tāpat palīdzēs ķiploki, kas pievienoti ēdieniem. Sasmalcini ķiploku, atstāj to uz 10 minūtēm un tad pievieno ēdienam.

Atceries, ka ķiploki izraisa nepatīkamu elpu, tāpēc to labāk nelietot no rītiem. Ja esi jau saslimis un tāpat neplāno nekur doties, ķiploku ēšana nekaitēs arī tad, ja to darīsi no paša rīta.

Ogas palīdz aizsargāt organismu


Foto: Shutterstock

Ogās ir daudz vielu, kam piemīt antimikrobu iedarbība, tāpēc tās noder, lai cīnītos pret saaukstēšanos un uzlabotu imunitāti. Tajās ir vielas, kas palīdz nesaslimt arī tad, ja organisms ir ļoti noguris intensīvas fiziskas slodzes dēļ. Tāpat ogās esošās vielas palīdz aizsargāt organismu no saslimšanas ar gripu, kā arī infekcijām.

Jāpiebilst arī, ka ogās ir daudz vitamīna C, kas arī ir ļoti noderīgs organisma stiprināšanai un aizsargāšanai no dažādām slimībām. Viena no vērtīgākajām un veselīgākajām ogām, kas pieejama Latvijā, ir smiltsērkšķis. Tajā ir vairāk nekā 180 bioloģiski aktīvo vielu un ļoti daudz vitamīnu, kas ļauj smiltsērkšķa ogas dēvēt par superproduktu.

Vairāk par šo ogu ir iespējams uzzināt šeit.

Kokosriekstu eļļa


Foto: Shutterstock

Kokosriekstu eļļa satur taukus, kam piemīt antimikrobu īpašības. Tāpat tie spēj iznīcināt kaitīgus vīrusus, baktērijas un sēnītes. Kokosriekstu eļļa noderēs, lai izvairītos no kuņģa čūlas, urīnceļu infekcijām, saindēšanās ar ēdienu un citām veselības problēmām. Tajā ir vielas, ko izmanto cīņai ar gripu un kas neļauj vaļu C hepatītu izraisošam vīrusam.

Kokosriekstu eļļu iesaka lietot sviesta vai citu augu eļļu vietā gatavošanas laikā – to var arī iecept dažādos našķos. Divas ēdamkarotes (apmēram 30 mililitri) šīs eļļas katru dienu ļaus neuzņemt visus taukus uzreiz, atstājot vietu arī citām vērtīgām taukvielām, piemēram, tām, kas atrodamas avokado, linsēklās, olīvās un riekstos.

Jāpiebilst, ka patērētais kokosriekstu eļļas daudzums jāpalielina lēnām, tā izvairoties no nelabuma un caurejas.

Lakrica ne tikai, lai našķotos


Foto: Shutterstock

Lakrica ir augu izcelsmes garšviela, ko tradicionāli izmanto augu medicīnā gan Eiropā, gan Āzijā. Tai piemīt spēja cīnīties ar sēnīšu infekcijām un baktērijām. Tāpat šī garšviela palīdzēs uzveikt vīrusus, kas izraisa gripu, poliomielītu un gastroenterītu.

Jāpiebilst gan, ka parasti lakricu saturoši produkti ir arī ļoti cukuroti, kas nebūt nav labi veselībai. Ja mēģini samazināt patērētā cukura daudzumu, izmēģini lakricas tēju, ko Latvijā var nopirkt dažādos veikaliņos.

Tomēr lakrica nav līdzeklis, ko var lietot visi. Tā paaugstina asinsspiedienu, veicina nevienmērīgu sirds ritmu un palielina risku priekšlaicīgām dzemdībām. Ja esi riska grupā kādai no šīm problēmām vai arī jau cīnies ar augstu asinsspiedienu, no lakricas labāk turies pa gabalu.

Rieksti un sēklas


Foto: PantherMedia/Scanpix

Rieksti un sēklas ir ļoti bagāti ar dažādām uzturvielām. Tajos ir daudz selēna, vara, E vitamīna un cinka. Visas šīs minerālvielas ir ļoti nozīmīgas veselas imūnsistēmas uzturēšanai. Tiesa, dažādās sēklās un riekstos vērtīgās vielas ir atšķirīgos daudzumos, tāpēc der zināt, kuras vielas tavam organismam ir visvairāk nepieciešamas.

Sezama sēklās un mandelēs ir daudz vara un E vitamīna. Ja tev trūkst šo vielu, saujiņa mandeļu vai salātiem pievienotas sezama sēkliņas būs tieši laikā. Ja tavā organismā trūkst cinka, izvēlies Indijas riekstus vai arī ķirbja sēklas. Lai uzņemtu nepieciešamo selēna daudzumu, pietiks apēst pa vienam Brazīlijas riekstam dienā.

Tāpat riekstiem un sēklām piemīt arī citas veselībai noderīgas īpašības, proti, tajos ir daudz šķiedrvielu, veselīgu tauku un antioksidantu.

Saldajā kartupelī daudz A vitamīna


Foto: Shutterstock

Saldie kartupeļi ir ne vien garšīgi, bet arī veselīgi. Šajos dārzeņos ir ļoti daudz A vitamīna. Vairākos pētījumos ir atrasta saistība starp šī vitamīna trūkumu un imūnsistēmas pavājināšanos, kā arī lielāku organisma jutību pret infekcijām.

Tomēr ar A vitamīna uzņemšanu nevajadzētu pārspīlēt. Pārāk daudz šī vitamīna var radīt nepatīkamas blakusparādības, piemēram, sliktu dūšu, galvassāpes, kaulu pavājināšanos un citas problēmas. Īpaši bīstams pārmērīgs A vitamīna daudzums var būt grūtniecības laikā, jo var izraisīt komplikācijas. Speciālisti iesaka A vitamīnu uzņemt tikai ar uztura palīdzību un bez konsultācijas ar speciālistu nelietot to saturošas uztura piedevas.

A vitamīns atrodams ne vien saldajos kartupeļos, bet arī burkānos, tumši zaļos lakstaugos, žāvētās aprikozēs, sarkanajos piparos, zivīs un citur.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!