Skadiņš norāda, ka materiālzinātnes pielietojums un straujā attīstība nākotnes pacientiem paver neierobežotas iespējas. "Savienojot datora veidotu dizainu ar konkrēta cilvēka datiem, 3D printeri būs spējīgi sintezēt mākslīgas šūnas, audus, asinsvadus, orgānu daļas un pat veselus orgānus, šādi paaugstinot pacienta dzīves kvalitāti un palielinot dzīvildzi," norāda Skadiņš.
Pētnieks šoruden aizstāvēja promocijas darbu, kurā pierādīja, ka kompozītmateriāli, kas piesūcināti ar konkrētām antibiotiskām vielām un bionoārdāmiem polimēriem, ievērojami samazina pēcoperācijas riskus: dažādas infekcijas, lielu brūču apgrūtinātu dzīšanu. Līdz ar ko mediķi pētījuma rezultātus var tiešā veidā izmantot klīniskajā darbā, un tas jau tiek darīts gan sejas un žokļu ķirurģijā, gan ortopēdijā.
Īstenojot pētījumu, Skadiņš sadarbojās ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centru, kas ir viens no biomateriālu sintēzes flagmaņiem Latvijā. "Lai iegūtu perfekto biomateriālu, tādu, kas ir antibakteriāls, kas piesaista, piemēram, kaulus veidojošās šūnas, bet vienlaikus tāds, kuru neatgrūž organisma imūnsistēma, kā arī ir ķirurgam ērts, nevar iztikt bez mikrobiologu, morfologu, farmaceitu, ķīmiķu, inženieru un mediķu kopdarba," norāda pētnieks.
Jāpiebilst gan, ka pasaulē trīsdimensiju druka audu, ķermeņa daļu un orgānu transplantēšanai nav nekas ļoti jauns un neparasts. Piemēram, "The Telegraph" ziņo, jau 2014. gadā kādam pacientam ir veikta iegurņa transplantēšana, izmantojot trīsdimensiju druku.