Arvien plašāku atsaucību sabiedrībā gūst uzskats, ka cilvēks uzturā var iztikt bez gaļas vai dzīvnieku valsts izcelsmes produktiem kopumā. Lai kāda arī būtu izvēle, katram ir jāseko līdzi sava uztura pilnvērtīgumam un veselībai, pievēršot uzmanību noteiktām lietām. Rīgas Stradiņa universitātes uztura speciāliste Eva Kataja norāda – tas, ka cilvēkiem obligāti jāēd gaļa, nav pierādīts. Būtiski ir uzņemt visas nepieciešamās uzturvielas, kas tajā atrodamas. Kā to izdarīt, ir otršķirīgi.
"Nekur nav pierādīts un teikts, ka cilvēkam obligāti ir jāēd tieši gaļa. Tas, ka dzelzs, vitamīns B12 un citas uzturvielas, ko satur gaļa, ir absolūti nepieciešamas, gan ir fakts, bet, ja tās regulāri uzņem citos veidos – ar uztura bagātinātājiem vai bagātinātiem augu valsts produktiem, visam vajadzētu būt kārtībā," skaidro Kataja. Viņa gan piebilst: "Drošības pēc es ieteiktu visiem "jaunajiem" veģetāriešiem un vegāniem pakonsultēties ar uztura speciālistu un nodot asinsanalīzes, lai pārliecinātos, vai esošais uzturs ir optimāls, un lai neiedzīvotos uzturvielu deficītā."
Kataja norāda, ka ir gadījumi, kad pastāv lielāki anēmijas riski, piemēram, jaunām sievietēm, topošajām māmiņām, zīdaiņiem un maziem bērniem, kā arī veciem cilvēkiem. Ja ir kādas hroniskas slimības, piemēram, iekaisīgo zarnu slimības, tad arī būs jādomā, kā papildus apgādāt organismu ar dzelzi. Bet dzelzs var trūkt arī tiem, kas gaļu ēd. Nevar cilvēkam piespiest ēst gaļu, ja viņš to nevēlas, bet sakārtot ēdienkarti tā, lai organisms neciestu un spētu normāli funkcionēt, gan ir iespējams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
