Sausa mute ne tikai no runāšanas. Kas ir kserostomija un kāpēc tā ir bīstama  (1)

Ģimenes ārsti stāsta, ka savā praksē reti sastopas ar pacientiem, kas sūdzētos par sausu muti. Medicīniski sausas mutes sindromu sauc par kserostomiju. Process, kad ik pa brīdim norijam siekalas, kļuvis tik ierasts, ka to vairs pat nepamanām. Ja siekalas nepietiekami izdalās, rodas vēlēšanās padzerties vai vienkārši izskalot muti, jo tā kļuvusi sausa.

Siekalām mūsu organismā ir ļoti svarīga nozīme, ar tām mūs apgādā siekalu dziedzeri. Lai saražotu siekalas pietiekamā daudzumā, tie strādā nemitīgi. Siekalu dziedzerus iedala divās grupās – lielie un mazie. Mutes dobumā atrodas aptuveni 600 mazo siekalu dziedzeru, bet atveras trīs lielo siekalu dziedzeru izvadkanāli.

Dažādu faktoru ietekmē, to darbība var samazinās. Piemēram, naktī siekalas izdalās mazāk, tāpēc lielākoties no rītiem sausa mute rada nepatīkamu elpu. Siekalu dziedzeru darbība pakāpeniski samazinās arī dzīves laikā. Speciālisti stāsta, ka siekalu daudzuma izdalīšanās sāk samazināties jau no 25 gadu vecuma.

Vesela cilvēka siekalu dziedzeri dienas laikā izdala aptuveni no puslitra līdz litram siekalu. Siekalas veic ļoti svarīgas funkcijas. Tās ne tikai atšķaida pārtiku, lai to būtu vieglāk sagremot. Pēc ēšanas siekalas aizskalo ēdiena paliekas, turklāt to sastāvā ir vielas, kas palīdz neitralizēt skābes, kas var veidot baktērijas. Siekalas arī palīdz saglabāt mutes dobumā optimālu pH līmeni. Turklāt siekalu sastāvā ir svarīgi mikroelementi, piemēram, fluors, kalcijs un fosfors, kas nodrošina, ka, apskalojot zobus, saglabājas to emalja.

Ir vairāki faktori, kas rada īslaicīgu mutes sausumu. Ja nākas uzstāties publiski, ir zināms satraukums un mute paliek sausa pēc pāris pateiktiem teikumiem, dažkārt vēl nesākot runāt. Šajā gadījumā siekalu izdalīšanās mazinās, jo organisms vairāk ražo stresa hormonus, kas bremzē siekalu dziedzeru darbību.

Īslaicīgi mute var būt sausa arī dažādu akūtu saslimšanu gadījumā. Piemēram, ja kādas vīrusinfekcijas laikā ir aizlikts deguns un nākas elpot caur muti, parasti no rīta mute ir izkaltusi. Tā kā mute pati neveic mitrināšanas funkciju, tā izkalst. Dažkārt akūtu saslimšanu laikā ir drudzis, kas provocē svīšanu, var būt arī vemšana, caureja, kas izraisa organisma atūdeņošanos un var radīt sausuma sajūtu mutē.

Šādās situācijas par sausu muti neviens neuztraucas, jo teju no bērnības to uztver kā normālu parādību attiecīgās situācijās. Parasti sūdzības par sausu muti tiek izteiktas tad, ja šis simptoms vērojams ilgstoši – vairāku mēnešu garumā, varbūt pat vēl ilgāk, un parasti izdalās mazāk nekā puse no diennakts siekalu normas.

Var gadīties, ka samazinātas siekalu izdalīšanās cēlonis meklējams siekalu dziedzerī, piemēram, to var izraisīt siekalu dziedzeru iekaisums. Reizēm sākumā darbības traucējums izpaužas kā pastiprināta siekalu izdalīšanās, bet pēc tam siekalas tiek saražotas nepietiekamā daudzumā, radot mutē sausumu, vēlāk var parādīties stipras sāpes, pietūkums žokļa apvidū, arī rīšanas un runāšanas traucējumi.

Bieži vien ilglaicīgu sausumu mutē rada atsevišķu grupu medikamentu lietošana. Piemēram, tādi ir vecākās paaudzes antidepresanti. Šie medikamenti caur veģetatīvo sistēmu ietekmē siekalu dziedzeru darbību. Bieži lietojot arī deguna pilienus, tiek nomākts siekalu izdalīšanās process. Sausums mutē var būt arī kā pretsāpju, pretalerģijas līdzekļu, arī sirds un asinsvadu slimībām paredzēto zāļu lietošanas blakusparādība. Dažkārt medikamentu lietošana dažādās kombinācijās var radīt sausumu.

Lai tiktu vaļā no šīs nepatīkamās problēmas, jākonsultējas ar ārstu par iespēju mainīt konkrēto medikamentu pret līdzīgas iedarbības zālēm.

Bieži sausuma sajūta viesojas smēķētāja mutē, kur to izraisa nikotīna ietekme. Siekalu dziedzeru samazinātas darbības rezultātā smēķētājiem var rasties dažādas mutes dobuma saslimšanas.

Vainot var arī uzturu, piemēram, ja esi iecienījusi bieži lietot asas garšvielas.

Arī pārmērīga aizraušanās ar mutes skalojamajiem līdzekļiem ir ceļš uz kserostomiju.

Ir cilvēki, kurus vajā gluži vai mānija, ka viņiem ir slikta elpa. Lai to novērstu, dažādi mutes skalojamie līdzekļi tiek lietoti vairākas reizes dienā. Uzmanies, ja skalojamo līdzekļu sastāvā ir alkohols vai nātrija laurisulfāts! Rezultāts ir pretējs gaidītajam. Šie skalojamie līdzekļi ietekmē siekalu dziedzeru darbību, padarot muti sausu, kā rezultātā elpa – gluži pretēji – ir slikta. Tāpēc jāpārskata skalojamā līdzekļa lietošanas biežums un daudzums vai jāpārtrauc tā lietošana. Tas gan neattiecas uz mutes skalojamajiem līdzekļiem, kas īpaši paredzēti mutes dobuma mitrināšanai. Skalošana ar tiem var būt noderīga profilakse.

Kalstoša mute ir ne tikai nepatīkams traucējums, bet arī augsne vairākām veselības problēmām, kas var radīt nepatīkamas komplikācijas.

Tas var nodarīt nopietnu kaitējumu zobiem, jo siekalas kontrolē optimālā pH līmeni mutes dobumā – tas ir no 5,5 līdz 7. Mutes dobuma mikroflora mainās pēc katras ēdienreizes. Ja pH kļūst zemāks par 5,5, sākas zobu bojāšanās – skābā vide šķīdina emalju, un zobi sāk bojāties – pastiprināti veidojas kariess, it īpaši pie zobu kakliņiem. Pēc katras ēdienreizes var izskalot muti, bet labākais dabīgais skalotājs tomēr ir siekalas.

Ja trūkst siekalu, kas apskalo gļotādas un audus, nodrošinot veselīgu mutes mikrofloru, var iekaist smaganas, plaisāt lūpas un mēle. Rodas labvēlīga vide, kur vairoties dažādām infekcijām. Dažkārt mutē veidojas sāpīgas čūlas, kas traucē gan ēst, gan padzerties.

Viena no kserostomijas izraisītām kaitēm ir sēnīšu infekcija, ar kuru ir ļoti grūti cīnīties.

Dienā centies izdzert apmēram astoņas glāzes ūdens. Ļoti svarīgi lietot ūdeni, kas nav ciets. Arī nepietiekama šķidruma uzņemšana var radīt sausas mutes sindromu un padarīt siekalas biezākas, kas savukārt rada sliktu elpu.

Rūpējies, lai telpās būtu pietiekami mitrs gaiss. Atceries, ka cilvēks jūtas komfortabli, ja telpā gaisa mitrums ir 40–60 procentu. Gaisa mitrināšanai var izmantot gan vienkāršus, jau no vecmāmiņu laikiem zināmus paņēmienus, piemēram, novietojot uz radiatoriem mitru drānu, gan izmantot veikalos nopērkamu gaisa mitrinātāju.

Kā zināms, aktīvāku siekalu izdalīšanos veicina košļāšanas reflekss, košļāšanas rezultātā izdalās apmēram septiņas reizes vairāk siekalu. Viens no efektīviem līdzekļiem siekalu dziedzeru darbības aktivizēšanai ir košļājamā gumija bez cukura. Košļājamā gumija palīdzēs aizsargāt zobus no bojāšanās. Tikai jāatceras, ka nedrīkst aizrauties ar ilgstošu košļāšanu, jo tas var nodarīt veselībai kaitējumu –izraisīt nopietnas gremošanas sistēmas saslimšanas, piemēram, gastrītu. Vēl viens līdzeklis, ko vari izmantot siekalu darbības veicināšanai, ir citrona ledenes bez cukura.

Tāpat kā ir nopērkamas mākslīgās asaras, ko lieto sausās acs sindroma gadījumā, ir pieejamas arī mākslīgās siekalas gela vai šķidruma veidā, kuras palīdzēs mitrināt gļotādu kserostomijas gadījumā.

Rūpīgi seko ikdienas mutes dobuma higiēnai. Ja tev ir sausas mutes sindroms, izvēlies kopšanas līdzekļus, kas paredzēti šādiem gadījumiem, – tiem ir papildu mitrināšanas funkcijas.

Ja jūti ilgstošu sausumu mutē, noteikti nepieciešams meklēt iemeslu šai problēmai. Izrunājies ar ģimenes ārstu – iespējams, tev liks veikt specifiskas analīzes, piemēram, cukura līmeņa, vairogdziedzera vai citu rādītāju noteikšanai. Pārdomā savus ēšanas un dzīvesveida paradumus, kurus mainot, iespējams, tiksi vaļā no tik nepatīkamās tuksneša sajūtas mutē.

Raksts publicēts sadarbībā ar žurnālu "Veselība". Lasi jaunāko numuru!