Piecas pazīmes, kas varētu liecināt par multiplo sklerozi

Pasaulē ar multiplo sklerozi slimo aptuveni 1,2 miljonu iedzīvotāju. To bieži diagnosticē jauniem cilvēkiem (vidēji 31 līdz 33 gadu vecumā). Saslimt var jebkurš, bet lielāks risks ir saslimt to valstu, kas atrodas tālu no ekvatora, iedzīvotājiem. Eiropa ir viena no tām zonām, kur slimības izplatība ir liela un no multiplās sklerozes cieš vairāk nekā 30 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju.

Lai ietekmētu slimības attīstību, ārstēšana jāveic jau tās agrīnajā fāzē. Multiplās sklerozes simptomus var būt ļoti sarežģīti pamanīt, jo slimības sākumā tie var būt nepastāvīgi. Lai palīdzētu laikus atklāt slimību un uzsākt tās ārstēšanu, "Prevention" ir apkopojis piecus biežāk pamanītos simptomus, kas par to liecina.

Apmēram 80 procentos gadījumu agrīnā multiplās sklerozes stadijā cilvēki cieš no neizskaidrojama muskuļu vājuma, kas parasti sākas no kājām. Tāpat cilvēki nereti novēro tirpšanu un nejūtīgumu. Šie simptomi bieži novērojami paralēli, un nogurums var kļūt hronisks. Nogurums parasti parādās pēkšņi, un tas var ilgt vairākas nedēļas. Tad situācija var uzlaboties.

Ja sāk šķist, ka pasliktinās redze, to nereti skaidro ar pārāk ilgu laiku, kas pavadīts, lūkojoties datora ekrānā, vai vienkāršu novecošanu. Un redzes pasliktināšanos šie faktori bieži patiešām izraisa. Dažos gadījumos gan redzes problēmas varētu liecināt par multiplo sklerozi. Slimība var izraisīt redzes nerva iekaisumu, tāpēc gadījumos, kad daļa no redzamā attēla ir izplūdusi vai brīžiem novēro attēla dubultošanos, dodies pie sava ārsta.

Cilvēki ar multiplo sklerozi bieži cieš no nepielūdzamām sāpēm kājās, muskuļu stīvuma vai spazmām. Vairāk nekā puse pacientu kādā no slimības etapiem piedzīvo vērā ņemamas sāpes. Jāpiebilst, ka šo simptomu sievietēm novēro biežāk nekā vīriešiem.

Gadījumos, kad biežāk nepieciešams apmeklēt tualeti un rodas sajūta, ka tur nokļūt nav iespējams pietiekami ātri, nevajadzētu pieņemt, ka iemesls tam ir vienkāršs un viegli skaidrojams, piemēram, novecošana. Multiplās sklerozes simptomu sarakstā ir arī bieža urinēšana, spēcīga nepieciešamība apmeklēt labierīcības un pat urīna nesaturēšana. Par multiplo sklerozi var liecināt arī seksuālā disfunkcija.

Tā kā multiplā skleroze ietekmē nervu sistēmu, arī problēmas ar smadzeņu darbību tās pacientiem nav nekas neparasts. Tev var rasties atmiņas un runas traucējumi, grūtības izteikties organizēti, kā arī laika sprīža, cik ilgi spēj noturēt uzmanību, saīsināšanās. Jāpiebilst gan, ka lielākajā daļā gadījumu šīs problēmas, lai arī ir manāmas, nav īpaši izteiktas. Tikai pieciem līdz desmit procentiem multiplās sklerozes pacientu atmiņas vai koncentrēšanās spēju zudumus ir tik spēcīgs, lai būtiski ietekmētu personas ikdienu.

Ja pamani, ka tevi regulāri piemeklē iepriekš minēties simptomi, vērsies pie sava ģimenes ārsta, kas, iespējams, nozīmēs vizīti pie neirologa. Ļoti iespējams, ka būs jāapmeklē arī acu ārsts. Tāpat var tik nozīmētas arī vairāku veidu analīzes, lai ārsti varētu ne tikai diagnosticēt multiplo sklerozi, bet arī noteikt tās veidu, jo ārstēšana dažādos gadījumos var atšķirties.

LMSA uzsver – lai diagnoze būtu pēc iespējas precīzāka, ir jāuzticas profesionālam neirologam un jāsniedz visa nepieciešamā informācija par sevi, kuru ārsts vēlas uzzināt, lai noteiktu diagnozi. Multiplā skleroze kā diagnoze tiek noteikta vienīgi tajos gadījumos, kad ir izslēgtas visas citas iespējamās slimības.