"Medicīna nedzīvo attālināti no politikas, ekonomikas, karadarbības, zinātnes, izglītības un sociālās jomas. Lielā mērā medicīnas attīstību nosaka pasaules kopsakarības. Nav zinātnes, kas nebūtu saistīta ar veselības aprūpi un medicīnu, iespējams, tādai zinātnei nav jēgas," raksta Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Sākoties jaunam gadam, speciālists vērtē, kas pērn noticis veselības jomā pasaulē un kā šie notikumi ietekmējuši politiku, ekonomiku izglītību un citas jomas.
Apinis uzsver, ka Latvija nav vientuļa sala, un medicīnā lietu kārtību nosaka globālais kopums: "Latvijas publiskajā telpā ir pieņemts visu skatīt caur 2 miljonu nācijas prizmu, kas nav slikti kultūrā un izglītībā, bet nesniedz kopējo ainu veselības aprūpē un medicīnā."
"Medicīnas zinātne attīstās ļoti strauji, vai ik dienu var lasīt sensacionālus ziņojumus gēnu inženierijā, šūnas apakšstruktūru pētījumos, molekulārajā bioloģijā, kā arī ziņas, ka viens vai otrs orgāns izaudzēts no cilmes šūnām," skaidro Apinis 2016. gadā Nobela prēmiju medicīnā un bioloģijā saņēma japāņu pētnieks Josinori Osumi par autofāgijas mehānismu atklājumiem. Tomēr tas nav vienīgais nozīmīgais notikums medicīnā pērnajā gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
