"Medicīna nedzīvo attālināti no politikas, ekonomikas, karadarbības, zinātnes, izglītības un sociālās jomas. Lielā mērā medicīnas attīstību nosaka pasaules kopsakarības. Nav zinātnes, kas nebūtu saistīta ar veselības aprūpi un medicīnu, iespējams, tādai zinātnei nav jēgas," raksta Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Sākoties jaunam gadam, speciālists vērtē, kas pērn noticis veselības jomā pasaulē un kā šie notikumi ietekmējuši politiku, ekonomiku izglītību un citas jomas.
Apinis uzsver, ka Latvija nav vientuļa sala, un medicīnā lietu kārtību nosaka globālais kopums: "Latvijas publiskajā telpā ir pieņemts visu skatīt caur 2 miljonu nācijas prizmu, kas nav slikti kultūrā un izglītībā, bet nesniedz kopējo ainu veselības aprūpē un medicīnā."
"Medicīnas zinātne attīstās ļoti strauji, vai ik dienu var lasīt sensacionālus ziņojumus gēnu inženierijā, šūnas apakšstruktūru pētījumos, molekulārajā bioloģijā, kā arī ziņas, ka viens vai otrs orgāns izaudzēts no cilmes šūnām," skaidro Apinis 2016. gadā Nobela prēmiju medicīnā un bioloģijā saņēma japāņu pētnieks Josinori Osumi par autofāgijas mehānismu atklājumiem. Tomēr tas nav vienīgais nozīmīgais notikums medicīnā pērnajā gadā.
Kari un terorisms sekmē medicīnas attīstību
"Šķiet, ka lielāko pienesumu pasaules zinātnes attīstībai 2016. gads atnesa gan ar terorismu, gan ar kara medicīnu. Sīrijas karā savas prasmes attīstījuši un ļoti nopietni strādājuši ASV, Krievijas, Izraēlas, Turcijas traumatologi, reanimatologi, ķirurgi, epidemiologi, infekcionisti," skaidro Apinis. Pētniecība plaukst un zeļ, un visas karojošās puses šobrīd vadot atziņa, ka vissliktākais saglabātais ķermeņa loceklis ir lētāks un labāks par vislabāko protēzi.
"Orgānu un ekstremitāšu saglabāšanas jomā kara medicīna veikusi jaunu soli attīstībā. Visas karojošās puses netieši norāda, ka Sīrijas karš devis iespējas iepazīt arī toksikoloģiskā kara ārstniecības iespējas. Parādās netieši secinājumi par to, kā modernās tehnoloģijas un medikamenti, palīdzības sniegšanas ātrums, laba kaujinieku apmācība pašpalīdzībā un palīdzībā citam ļauj glābt ievērojami vairāk cietušo nekā vēl pirms dažiem desmitiem gadu. Šķiet, ka mākslīgās ādas (otrās ādas) veiksmīga izstrāde ļoti cieši saistīta ar kara medicīnu", piebilst ārsts.
Daži notikumi, kas noteikti jāpiemin
Apinis norāda: "Skatoties uz lielākajām globālajām diskusijām, pašas nozīmīgākās šķiet diskusijas par statīniem un kalcija lomu sirds asinsvadu slimību ārstēšanā. Pasaulē neiedomājami pieaugusi opioīdu lietošana. Rosība ap veciem un jauniem pretsāpju līdzekļiem aptver jurisprudences, likumdošanas, kriminālistikas, ētikas, bioloģijas un farmakoloģijas jomas.
Visā pasaulē cilvēki vairāk uzmanību pievērš pašaizsardzībai. Pilnīgi normāli, ka darbavietās un cilvēku pulcēšanās vietās atrodami defibrilatori un elpināšanas ierīces. Visvairāk gada laikā (30 reižu) pieprasījums pieaudzis pēc epinefrīna šļircēm, ko turīgajās valstīs vēlas iegūt katrs un turēt blakus pildspalvai un mobilajam telefonam žaketes kabatā.
Labā ziņa bija Baraka Obamas izšķiršanās – milzu finansējuma un resursu novirzīšana vēža pētniecībai. Onkoloģijā ziņojumi par brīnumlīdzekļiem un ārstēšanas iespējām parādās vai ik dienu. Uzsvars pētniecībā tiek likts uz imunoloģisku pretdarbību vēzim."
Gada dokuments sabiedrības veselībā
Apinis uzskata, ka pērnā gada būtiskākais dokuments un nākotnes vīzija ir Pasaules Veselības organizācijas Parīzes decembra konferences deklarācija ''Partnerība'' mūsu jaunās paaudzes un nākamo paaudžu veselībai un labklājībai. Deklarācijas teksts tiek precizēts vēl līdz 2017. gada 11. janvārim, tā šobrīd ir lasāma tikai angļu un franču valodā, taču neliels ieskats būtu jāsniedz.
"Deklarācijas mērķis ir kopēji rīkoties, lai risinātu nevienlīdzību veselības jomā, lai uzlabotu sociālos un ekonomiskos veselību veicinošos faktorus. Parīzes dokuments norāda uz lielo sociālās un ekonomiskās vides lomu veselības jautājumos bērniem – no dzimšanas līdz pusaudža gadiem. Šis dokuments nākamajai paaudzei paredz nopietnu sociālo aizsardzību, labu pārvaldību un vadību veselības un sociālajiem jautājumiem, un būtiski – pirmsskolas iestādēm un skolām kļūt par institūcijām, kas nodrošina sociālo līdzsvaru veselības nodrošināšanai.
Latvijas izpratnē šis dokuments nozīmē Izglītības un zinātnes ministrijai nodrošināt rūpes par apmācāmo sociālo vienlīdzību un veselību. Parīzes deklarācija nosaka, ka iekļaujoša un taisnīga augstas kvalitātes izglītība ir galvenais faktors, kas nosaka veselību un labklājību bērniem un pusaudžiem. Kvalitāte un ilgums izglītībā ir tik svarīgs, jo tieši tam ir sekas visa mūža gaitā, tostarp nosakot turpmāko darba mūžu. Pirmsskolas iestādēm un skolām jābūt drošām, nediskriminējošām un jāveicina tādi iestatījumi, kas veicina fizisko, sociālo, kognitīvo un garīgo veselību, kā arī (īpaši uzsvērts!) veidojot veselības pratību. Latvijā tieši veselības pratība bērniem un jauniešiem ir kritiski zemā līmenī.
Galu galā dokuments nosaka politisku atbildību valdībām par bērnu veselību un labklājību, piešķirot atbilstošu budžetu un finansējumu nozarēs, kas attīsta cilvēkkapitālu, piemēram, veselībai, izglītībai un sociālai jomai, kā arī jaunatnes nodarbinātības politikai," skaidro Apinis.
Mikrobu rezistence pret jaunākajām antibiotikām
"Fakts, ka pret pašām jaunākajām, stiprākajām antibiotikām izveidojusies rezistence, nav šī gada atklājums. Lielā mērā par šo ziņu atbildīgas ir milzīgās govju fermas Ķīnā, kur liellopi dzīvo tik lielā skaitā, ka visu laiku profilaksei tiek lietotas antibiotikas. Tomēr 2016. gadā kļuva skaidrs, ka atsevišķi izturības gēni baktērijām izveidojušies tādi, ka pret šīm baktērijām nelīdzēs neviena no pašlaik pazīstamajām antibiotikām. Pagaidām šo gēnu nav ieguvusi neviena ļoti patogēna baktērija, bet tas ir tikai laika jautājums," stāsta Apinis.
Viņš norāda, ka netrūkst gadījumu, kur mikrobi un infekcijas izrādījušies stiprāki par noteikta veida antibiotikām. Piemēram, novembrī parādījās ziņojums, ka identificēts pret hlorheksidīnu izturīgs Klebsiella pneumoniae celms, kas ir arī krusteniski rezistents pret kolistīnu. Būtiski ir tas, ka hlorheksidīns ir nozīmīga sastāvdaļa tiem dezinfekcijas līdzekļiem, ko izmanto slimnīcās – operāciju zālēs un reanimācijas nodaļās.
'Brexit' saistība ar veselības sistēmu
"Analizējot galvenos iemeslus, kādēļ Apvienotās Karalistes iedzīvotāji nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, izkristalizējās divi – grūti kontrolējamā migrācija un medicīnas problēmas. Principā Apvienotās Karalistes veselības aprūpe bija sabrukusi – neiedomājamas rindas pēc izmeklējuma vai uz konsultāciju, reāls speciālistu trūkums, sabiedrības novecošanās līdz ar hronisku neinfekciozu slimību epidēmijām. Atcerēsimies, ka tieši pirms ''Brexit'' – aprīlī – notika jauno ārstu divu dienu streiks Anglijā, kura dēļ tika atlikts tūkstošiem operāciju un hospitalizāciju.
Tiesa, "Brexit" varētu būt milzīga ietekme uz medicīnas darbiniekiem, pacientiem, uz pētniecību, uz farmācijas tirgu, uz veselības politiku un pat paaugstinātu infekcijas slimību risku. Vislielākās problēmas varētu rasties kompleksajiem Eiropas pētījumiem, kur tradicionāli angļiem bijusi vadoša loma un kur jau tagad vērojama angļu tendence meklēt sadarbības partnerus Indijā, Pakistānā, Kanādā un Austrālijā. Līdzīgi ir ar starpnacionālajām zāļu kompānijām, kur vadošais bijis angļu kapitāls – iespējams, ka daļa no tām pārvietosies uz Āziju vai Dienvidameriku.
Rodas iespaids, ka "Brexit" medicīnā nebūs lielas ietekmes uz naudas un preču tirgu un, lai cik tas dīvaini liktos – uz darbaspēka tirgu veselības aprūpes jomā – mūsu ārsti un māsas tiks vilināti uz Apvienoto Karalisti vēl agresīvāk. Iespējams, kādu laiku būs zināmas problēmas ar brīvu pakalpojumu tirgu veselības jomā, kamēr nebūs nostiprinātas divpusējas attiecības par mūsu pacientu ārstēšanos Anglijā, kā arī angļu (un Anglijā strādājošu latviešu) ārstēšanos Latvijā," referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības rezultātus vērtē Apinis.
Orgānu radīšana un audzēšana
Apinis norāda arī uz vairākiem būtiskiem sasniegumiem medicīnā, piemēram, mākslīgā aizkuņģa dziedzera nozīmi diabēta pacientiem: "Mākslīgais aizkuņģa dziedzeris patiesībā ir hibrīda slēgta cikla insulīna ievadīšanas sistēma. Tā automātiski uzrauga glikozes līmeni asinīs un pati nozīmē un injicē atbilstošas bazālā insulīna devas pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu, kas vecāki par 14 gadiem. Ierīce reaģē gan uz zemu, gan augstu glikozes līmeni asinīs. Paralēli izstrādāta un ieviesta hibrīda ierīce, kas var ievadīt bolus devas līdz ar paredzamajām ēdienreizēm.
Tomēr vēl interesantāks šķiet ziņojums, ka japāņiem izdevies "izaudzēt" nelielu aknu no cilmšūnām, tiek prognozēts, ka 2018. gadā izdosies sākt pētījumus ar cilvēkiem, bet 2025. gadā šāda akna varēs funkcionēt un lielā mērā atrisinās transplantācijas problēmas. Turklāt šī akna sastāv no šūnām, bet iepriekš aprakstītais mākslīgais aizkuņģa dziedzeris ir elektroniska ierīce."
Bērns ar trim vecākiem
"Aprīlī piedzima veselīgs zēns mātei ar pārmantotu mitohondriālu slimību. Viņas olšūnas kodols tika pārcelts uz svešu donora olšūnu bez kodola, bet pēc tam šī olšūna apaugļota ar tēva spermu.
Manā rīcībā esošā informācija par šo Meksikā veikto intervenci ir pretrunīga, jāpiebilst, ka Eiropā šī metode vēl nav atļauta, turklāt pētījumi ar cilvēkiem ir aizliegti ar likumu," par iespēju trīs vecākiem radīt bērnu tepat netālu komentē Apinis.
Kļūdas medicīnā izraisa neskaitāmas nāves
ASV par trešo nozīmīgāko nāves cēloni pēc sirds asinsvadu slimībām un vēža vairākos pētījumos tika atzītas ārstu kļūdas, apsteidzot plaušu un elpceļu slimības, norāda Apinis. "Tiesa, var strīdēties par pētījumu metodiku un slēdzieniem, bet grūti apstrīdams ir fakts, ka, analizējot 35 416 020 hospitalizāciju, 251 454 gadījumos, kas beigušies ar pacienta nāvi, lielākā vai mazākā mērā diagnostikā vai ārstniecībā bija pieļauta kļūda. Tika secināts, ka 9,5 procentos no visiem nāves gadījumiem lielākā vai mazākā mērā pieļauta kāda kļūda.
Katrā ziņā demokrātiskās pasaules valstīs kļūda ir iemesls analīzei, diskusijai, pētniecībai un apmācībai. Turklāt kļūda nenozīmē paviršību, nolaidību, nevīžību, bet lielākoties sarežģītu klīnisko ainu, medikamentu izraisītas blaknes vai pamatslimības ainas reducēšanu. Valstīs, kur kļūda var kļūt par iemeslu kriminālatbildībai, kļūdas tiek slēptas, diskusijas par kļūdām nenotiek, patologanatomiskas konferences nenotiek, līdz ar to tiek liegta iespēja mācīties no savām un citu kļūdām. Tiek liegts labāk palīdzēt citiem. Latvija ir to valstu vidū, kur izkropļota likumdošana un neprofesionāla tiesvedība neļauj analizēt kļūdas."
2016. gads veselības jomā skaitļos
Apinis norāda, ka šogad ievērojami pieaudzis pasaules iedzīvotāju skaits – pērn piedzimuši 143 miljoni cilvēku, bet miruši ir nedaudz vairāk par 60 miljoniem cilvēku. Tas nozīmē, ka jau šomēnes pasaules iedzīvotāju skaits varētu sasniegt 7,5 miljardus. Apinis apkopojis arī citus veselības aprūpē nozīmīgus rādītājus:
- 303 000 sieviešu mirušas grūtniecības un dzemdību komplikāciju dēļ;
- 5,9 miljoni bērnu miruši, nesasniedzot savu 5. dzimšanas dienu.
- 2 miljoni jaunu HIV inficēšanās gadījumu;
- 9,6 miljoni jaunu tuberkulozes inficēšanās gadījumu;
- 214 miljoni malārijas slimības gadījumu;
- 1,7 miljardiem cilvēku trūkst iespēju ārstēt tropiskās slimības;
- 12 miljoni cilvēku miruši no sirds asinsvadu slimībām un vēža, nesasniedzot 70 gadus;
- 1,25 miljoni iedzīvotāju miruši no transporta negadījumiem;
- 4,3 miljoni miruši no gaisa piesārņojuma, gatavojot ēdienu slēgtās telpās, bet 3,1 miljards dedzina ķīmiskus atkritumus ēdiena gatavošanai;
- 3 miljoni miruši no apkārtējās vides piesārņojuma;
- 475 tūkstoši nogalināti;
- 1,1 miljards cilvēku smēķē;
- 156 miljoni bērnu līdz 5 gadu vecuma ir izvārguši, dzīvo badā vai nepaēduši, bet 42 miljoniem bērnu līdz 5 gadu vecumam ir lieks svars;
- 1,8 miljardi cilvēku dzer netīru ūdeni, bet 946 miljoni defecē ārā – dabā un pilsētā;
- Garākais mūža ilgums sievietēm ir Japānā – 86,8 gadi, bet vīriešiem – Šveicē – 81,3 gadi, savukārt visīsāko dzīvi dzīvo Sjerraleonē – sievietes 50,8 gadus, bet vīrieši – 49,3 gadus;
- Dzīves ilgums zemeslodes iedzīvotājiem laika posmā no 2000. gada pieaudzis par 5,2 gadiem, proti – ik pēc trim gadiem iedzīvotāju dzīves ilgums pieaug par gadu. Viena iedzīvotāja veselībai uz zemeslodes vidēji gadā tērē aptuveni 1000 eiro.