Menopauze ir dabīgs process sievietes ķermenī, kas norāda uz to, ka viņai vairs nevarēs būt bērnu. Medicīniski par menopauzi sauc laiku, kas sākas 12 mēnešus pēc sievietes pēdējām menstruācijām. Šis posms ir normāla daļa no sievietes dzīves, gluži tāpat, kā pubertāte. "Medical News Today" ir apkopojoši nozīmīgu informāciju par šo posmu sievietes dzīvē, lai palīdzētu labāk izprast, cik ilgs tas būs un kas tā laikā notiks. Ne mazāk būtiski ir saprast, kā palīdzēt tuviniecei, kas piedzīvo menopauzi.
Menopauzei ir daudz raksturīgu simptomu, ko piedzīvo daudzas sievietes. Tomēr tas nenozīmē, ka arī tu ar tiem saskarsies. Katrai sievietei menopauze norit nedaudz atšķirīgi un ne visas vienādi smagi izjūt tās simptomus.
Kad tieši sākas menopauze?
Lai arī uzskata, ka menopauze sākas 12 mēnešus pēc sievietes pēdējām menstruācijām, tās simptomi var parādīties arī agrāk. Sievietei menopauze sākas apmēram 50 gadu vecumā, bet tā var sākties arī 40 gados vai arī kādu laiku pēc 50 gadu vecuma pārsniegšanas.
Menopauzes simptomi bieži ilgst daudzus gadus. Tos var novērot gadiem pirms pašas menopauzes sākuma, kā arī kādu laiku pēc tās.
Kas liecina par menopauzes tuvošanos un kā to atpazīt
Parasti menopauzes simptomi parādās tad, kad sāk kristies sievietes estrogēna līmenis. Tas parasti notiek aptuveni trīs līdz četrus gadus pirms menopauzes. Šo periodu mēdz dēvēt par premenopauzi.
Menopauzi un tās tuvošanos raksturo sekojoši simptomi:
- Neregulāras menstruācijas. Krītoties estrogēna līmenim, var mainīties sievietes menstruālais cikls. Kādu mēnesi menstruāciju var vienkārši nebūt, kā arī starp tām var izveidoties lielāks intervāls. Tāpat asiņošana var būt spēcīgāka vai vājāka nekā iepriekš.
- Izdalījumu mazināšanās. Estrogēna līmenim krītoties, mainās arī dzimumorgānu dabiskā mitrināšanās, tai kļūstot mazākai. Arī audi dzimumorgānu iekšpusē kļūst plānāki. Tas var radīt sāpes dzimumakta laikā, bet dažas sievietes var piedzīvot arī iekaisumu.
- Auglības samazināšanās. Tā kā samazinās estrogēna līmenis, sievietei arī periodā pirms menopauzes kļūst arvien grūtāk ieņemt bērniņu. Kad sieviete sasniedz menopauzi, viņai vairs nav olšūnu, ko apaugļot. Tas nozīmē, ka viņa nevar palikt stāvoklī.
- Svara pieaugums. Sievietes vielmaiņai menopauzes laikā ir tendence palēnināties, un viņa var sākt pieņemties svarā, īpaši menopauzes vidū. Svars var pieaugt pat tad, ja sieviete neveic nekādas izmaiņas savā uzturā vai fizisko aktivitāšu daudzumā.
- Karstuma viļņi. Hormonu līmeņa svārstības var radīt karstuma viļņus un sarkšanu. Šie viļņi var būt maigi un skart galvenokārt sievietes ķermeņa augšdaļu vai arī jūtami pa visu ķermeni. Tie var ilgt no dažām sekundēm līdz pāris minūtēm.
- Svīšana naktī. To izraisa karstuma viļņi, kas notiek nakts laikā. Karstums un svīšana var būt tik intensīvi, ka sieviete naktī pamostas.
- Slikts garastāvoklis. Daļa sieviešu menopauzes laikā piedzīvo izmaiņas garastāvoklī. Tas var notikt hormonu svārstību dēļ, bet situācija var pasliktināties, atkarībā no tā, kādi jautājumi attiecīgajā laikā ietekmē sievietes dzīvi. Slikto garastāvokli var ietekmēt arī nogurumus, jo sievietei karstuma viļņu dēļ neizdodas izgulēties, kā arī skumjas par to, ka viņai nekad vairs nevarēs būt bērni
- Problēmas ar miegu. Menopauze bieži nāk reizē ar grūtībām izgulēties. Ļoti daudzas sievietes šajā posmā cieš no miega traucējumiem. Tie ne vienmēr ir saistīti ar svīšanu nakts laikā.
- Grūtības koncentrēties. Ļoti daudzas sievietes menopauzes laikā saskaras ar grūtībām koncentrēties un atmiņas problēmām.
- Plānāka āda un mati. Ievērojamas hormonu līmeņa svārstības var padarīt sievietes ādu plānāku, kā arī veicināt matu izkrišanu.
- Biežāka urinēšana un urīna nesaturēšana. Menopauzes laikā sievietes var pieredzēt ar urīna izvadīšanu saistītas izmaiņas, vājinoties noteiktiem muskuļiem. Tas var izraisīt urīna nesaturēšanu un nepieciešamību biežāk apmeklēt labierīcības.
Daudz iespēju palīdzēt uzlabot pašsajūtu
Pašu menopauzi nav nepieciešams kaut kādā veidā ārstēt, bet ļoti daudzām sievietēm ir nepieciešama palīdzība, lai mazinātu tās simptomus. Viņas vēlas novērst vecuma izraisītās izmaiņas veselībā, kas parādās reizē ar menopauzi. Daļai sieviešu mazināt karstuma viļņus palīdz estrogēna terapija. Ārsti parasti cenšas izrakstīt pēc iespējas mazāku estrogēna devu. Reizēm nepieciešams lietot arī progestīnu.
Karstuma viļņi nav vienīgais, kam nozīmē hormonu aizvietošanas terapiju. Tā palīdz izvairīties no kaulu masas samazināšanās un osteoporozes. Daži pētījumi parāda, ka hormonu terapija var palīdzēt mazināt arī dažādu sirds slimību risku. Pastāv arī daudz citu terapiju un līdzekļu, kas palīdz mazināt menopauzes simptomus un ar vecumu saistītas problēmas.
Ir pieejami šādi risinājumi:
- Medikamenti, kas palīdz pret karstuma viļņiem – viegli antidepresanti un noteikti medikamenti var palīdzēt samazināt karstuma viļņus. Turklāt antidepresanti noteikti palīdzēs mazināt garastāvokļa svārstības un skumjas.
- Vaginālais estrogēns. Šis līdzeklis paredzēts, lai mazinātu maksts sausumu, ko izraisa estrogēna samazināšanās menopauzes laikā. Tas var būt pieejams gan krēma veidā, gan kā tabletes, gan citās formās. Īslaicīgs līdzeklis var būt higiēniskās salvetes.
- Medikamenti osteoporozes novēršanai. Menopauzes laikā straujāk samazinās kaulu blīvums, tāpēc ārsti bieži iesaka līdzekļus kaulu stiprināšanai.
Vai menopauze laikā jāapmeklē ārsts?
Menopauze nav iemesls, lai nekavējoties skrietu pie ārsta. Tomēr jāņem vērā, ka sievietei ārsts regulāri ir jāapmeklē jau premenopauzes laikā. Šajā laikā ir nepieciešams rūpīgi sekot līdzi sievietes veselībai un izvērtēt iespējamos papildu riskus veselībai.
Gadījumos, ja saskaries ar ļoti spēcīgiem un traucējošiem menopauzes simptomiem, vērsies pie ārsta. Ar tiem nav jāsamierinās. Tāpat pie ārsta jādodas, ja pēc menopauzes sākas vaginālā asiņošana. Ārsts palīdzēs atrast labāko risinājumu tavām problēmām un pārliecināsies, ka ar veselību patiešām viss ir kārtībā.
Jāpiebilst, ka pēc menopauzes var palielināties dažādu veselības problēmu risks. Piemēram, krītoties estrogēna līmenim, palielinās sirds slimību riski. Tāpat mazinās kaulu blīvums pieaug osteoporozes risks. Tāpat var palielināties risks krūts un olnīcu vēzim. Ja neskaita šos riskus, lielākā daļa sieviešu var saglabāt labu veselību, ja vien viņām ir veselīgs un aktīvs dzīvesveids.
Palīdzi pārdzīvot menopauzi savai tuviniecei
Menopauze sievietei var būt ļoti smags laiks ne tikai fiziski, bet arī emocionāli.
Viņai katru dienu var nākties sadzīvot ar nepatīkamiem simptomiem, no kuriem daži var radīt kaunu un ļoti nepatīkamas sajūtas. Tāpat menopauze atgādina par novecošanu un to, ka sievietei vairs nekad nevarēs būt bērni. "Verywell" ir apkopojis dažus ieteikumus sievietes partnerim un citiem tuviniekiem par to, kā palīdzēt pārdzīvot šo nereti patiešām smago dzīves posmu.
Ja tev tuva sieviete piedzīvo menopauzi, izglīto sevi un noskaidro, kas īsti ar viņu notiks. Izprotot situāciju, būs daudz vienkāršāk sniegt palīdzīgu roku. Runā ar viņu un tici tad, ja sieviete apgalvo, ka ļoti cenšas, lai pārmaiņas neiespaidotu līdzcilvēkus. Tāpat neaizmirsti, ka menopauze neilgs mūžīgi, un nezaudē pacietību.
Ļoti būtiski ir atcerēties, ka garastāvokļa izmaiņas nevajadzētu uztvert personīgi, un neapvainojies, ja sieviete kļūst dusmīga vai skumja. Nepieciešamības gadījumā piedāvā sievietei savu palīdzību, palīdzi tikt galā ar miega problēmām un atbalsti sievietes vēlmi kaut ko darīt. Jūs varat kopā apmeklēt kādas nodarbības vai treniņus.
Ļoti būtiski ir parādīt sievietei, ka tu viņu novērtē un neļauj šim pārejas posmam mainīt viedokli par viņu. Ikvienam var rasties sarežģījumi. Ja tomēr nespēj sniegt palīdzību, bet redzi, ka viņai tā ir nepieciešama, mēģiniet to atrast pie speciālista.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
