Pēc melnās strīpas seko baltā. Miljoniem reižu ir dzirdēts, ka dzīvē nekas nenotiek godīgi. Neskatoties uz to, cik daudz netaisnību nācies redzēt, daudzi tāpat cer, ka viņiem tiks rokās iedalītas veiksmīgākās kārtis. Viņi tic, ka pēc melnās strīpas sekos baltā, un daļa taisnības tur ir, tomēr paļauties uz pasaku tēliem, kas visu vērsīs par labu, nevajadzētu. Ja esi iestrēgusi mānīgajā gaidīšanas procesā un jau ļoti ilgi nekas nemainās – sāc rīkoties. Jo ātrāk to sapratīsi, jo ašāk varēsi ķerties pie situācijas labošanas.
Labākās iespējas atnāks pašas. Viens no vissvarīgākajiem priekšnoteikumiem – ja kaut ko gribi sasniegt, tad rīkojies. Tikai tāpēc, ka tu esi pelnījusi paaugstinājumu vai labāku automašīnu, pašas šīs lietas pie tevis neatnāks. Tev ir jāpiepūlējas, lai dabūtu kāroto.
Es esmu diezgan jauks cilvēks – es noteikti patīku visiem. Protams, šeit netiek apšaubīta katra cilvēka personība, tomēr, lai arī cik jauks cilvēks tu būtu, nav garantija, ka tu patiksi visiem. Dzīvojot ar šādu uzskatu, agrāk vai vēlāk nākas diezgan pamatīgi apdedzināties. Kāpēc? Pavisam vienkārši! Cilvēks, domājot, ka viņš patīk apkārtējiem, to pieņem kā faktu un izlaiž uzticības iegūšanas fāzi, kas parasti ir viens no grūtākajiem draudzības sākuma posmiem. Nedomājot par to, kā otrs jūtas, var nākties pāršaut pār strīpu.
Cilvēkiem vajadzētu man piekrist. Šis var būt īpaši sāpīgi tad, ja patiešām zini, ka tev ir taisnība. Vismaz loģiskākajos gadījumos, ja skaļi iestājies par savu viedokli, tad tev ir argumentēta nostāja, kāpēc domā tā un nekā citādi. Bet kāpēc pārējie nepiekrīt? Atbilde ir vienkārša – katrs no mums ir izgājis citādākām dzīves situācijām, iegūstot savu pieredzi. Tieši tādēļ lieki nekreņķējies, ja apkārtējie tavam viedoklim nepiekrīt, tas ir tikai normāli.
Cilvēki saprot, ko es cenšos pavēstīt. Apkārtējie nespēj nolasīt tavas domas. Un tas, ka tu kaut ko saki, nenozīmē, ka apkārtējie to saprot tā, kā biji domājusi. Tu nevari sagaidīt, ka apkārtējie sapratīs tavu domu tikai tāpēc, ka tu runā – tev jābūt skaidrai savā sakāmajā un domas izklāstā. Ja kādreiz vēlies, lai kāds tev palīdz, negaidi pozitīvu atbildi, ja nebūsi paskaidrojusi kontekstu. Nevar veidoties laba komunikācija, ja nevari iedomāties, kā tavs sakāmais varētu izklausīties no kāda cita cilvēka puses.
Man neveiksies. Ja tu visu laiku gaidi, ka tev neizdosies, tu izveido sev apkārt tādu vidi, kurā arī ir diezgan viegli neparādīt savu "labāko es". Ja sanāk nebūt labākajai ikvienā dzīves situācijā, pieņem to un ieskaidro sev, ka tā nākamreiz nebūs.
Lietas mani padarīs laimīgu. Protams, materiālās lietas var cilvēku darīt savā ziņā laimīgu, tomēr no tā laime nesastāv. Jāpiebilst arī tas, ka materiālā laime ir daudz īslaicīgāka. Daudzi no mums gaida kādu nākotnes pavērsienu, pēc kura dzīve kļūs rožaināka, piemēram, paaugstinājuma darbā. Tā vietā vajadzētu papētīt īstos iemeslus, kāpēc nevari izjust laimi te un tagad. Ja neatradīsi to un nevērsīsi situāciju par labu, vari arī nebūt laimīga, lai arī cik ļoti tu to vēlētos.
Es viņu varu izmainīt. Ir tikai viena persona, kuru tu vari dzīves laikā izmainīt – sevi. Un arī tas prasa zināmu piepūli. Vienīgais iemesls, kādēļ kāds varētu mainīties, ir vēlme to darīt. Nav iespējams izmainīt cilvēku, kurš to absolūti nevēlas. Pārstāj audzināt, skolot un mācīt cilvēkus, kuri to nevēlas – tā vietā esi kopā ar cilvēkiem, kuri jau ir pozitīvi, patiesi un vēlas veidot veselīgas attiecības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
