sieviete diagnoze satraukums skumjas
Foto: Shutterstock

Iestājoties menopauzei, daudzas sievietes pārstāj lietot kontracepciju, jo par iespēju palikt stāvoklī vairs nav jāsatraucas. Tomēr Latvijas Infektoloģijas centra HIV/AIDS nodaļas vadītāja Gunta Stūre norāda, ka risks inficēties ar seksuāli transmisīvajām slimībām nekur nepazūd, un pēdējā laikā sievietēm menopauzes vecumā arvien biežāk diagnosticē HIV. Infekcijas izplatība nav saistāma ar riska uzvedību, bet gan vienkāršu neuzmanību un nepietiekamām rūpēm par savu veselību.

Infekcijas izplatība pieaug arī vīriešu un citu sieviešu vidū, turklāt tā jau sen ir novērojama ārpus riska grupām.
Gunta Stūre
Stūre stāsta, ka pēdējos gados ir novērota tendence, ka HIV izplatība pieaug to sieviešu vidū, kas sasniegušas premenopauzes vai menopauzes vecumu. Iemesls varētu būt tas, ka sieviete vairs nevar palikt stāvoklī un, veidojot jaunas attiecības, pievērš mazāku uzmanību kontracepcijai. "Partneris izskatās vesels, un sieviete pat neiedomājas, ka varētu inficēties," skaidro Stūre.

Speciāliste gan uzsver, ka infekcijas izplatība pieaug arī vīriešu un citu sieviešu vidū, turklāt tā jau sen ir novērojama ārpus riska grupām. "Tā attiecas uz pilnīgi visiem," piebilst Stūre. HIV var skart ikvienu, lai arī cilvēki joprojām nereti uzskata, ka šī slimība izplatās tikai valstīs, kur nav pieejama medicīnas aprūpe, vai tikai to cilvēku vidū, kas lieto intravenozās narkotikas.

Ir jāmaina attieksme pret sevi un jāsaprot, ka HIV Latvijā ir realitāte pat personām, kam ir tikai viens vai divi partneri, norāda Stūre. Ikvienai personai, kas ir seksuāli aktīva, vajadzētu regulāri pārbaudīties, lai izvairītos no situācijas, kad slimību atklāj tikai pēdējā AIDS stadijā. Visiem nav nepieciešamības pārbaudi veikt katru gadu, bet to nevajadzētu darīt retāk nekā reizi 3-5 gados.

Ar HIV inficētā Sabīne stāsta, ka pirms inficēšanās par šo slimību aizdomājusies tikai ļoti virspusēji. To, ka pati ir inficēta, viņa uzzināja pavisam nejauši – informatīvas kampaņas ietvaros. "Ja nebūtu veikusi eksprestestu, tad pieļauju, ka joprojām ne es, ne mans draugs to nezinātu. Diemžēl arī speciālisti, piemēram, ģimenes ārsti parastā ikdienišķā situācijā nemaz nepiedāvā vai drīzāk pat neaicina veikt šo testu," stāsta Sabīne.

Viegli jau pateikt, ka dzīve nav beigusies, nekrītiet izmisumā, tie ir vārdi, kas tajā brīdī šķiet, kā tukša skaņa.
Sabīne
Uzzinot par infekciju, viņa izjutusi milzu šoku, apmulsumu un noliegumu. Palīdzējis draugu un tuvinieku atbalsts un atbildes uz jautājumiem par to, kāpēc inficējusies un kā pēc iespējas kvalitatīvāk nodzīvot turpmākos dzīves gadus. "Viegli jau pateikt, ka dzīve nav beigusies, nekrītiet izmisumā, tie ir vārdi, kas tajā brīdī šķiet, kā tukša skaņa," skaidro Sabīne.

Tagad sieviete ir uzsākusi terapiju, kas nozīmē – viņa citus inficēt nevar. No malas skatoties, viņas dzīve īpaši neatšķiras no tā, kāda tā bija pirms inficēšanās. "Tomēr ikdienā pati jūtu, ka ātrāk nogurstu, vairāk laika nepieciešams atpūtai. Agrāk sporta zālē varēju mierīgi izturēt divas nodarbības ar kārtīgu fizisko slodzi, tagad to nevaru."

Sabīne cenšas vairāk ieklausīties sevī un novērtēt to, kas viņai ir dots. Cilvēkus, kas tikko uzzinājuši par diagnozi, viņa aicina nepadoties un izturēties atbildīgi pret savu, savu tuvinieku un apkārtējo cilvēku veselību.

HIV un AIDS slimnieku atbalsta biedrības "Agihas" pārstāvji aicina ikvienu, kas uzzinājis par to, ka ir inficēts, nekautrēties un uzmeklēt cilvēkus ar līdzīgu pieredzi. Ikviens interesents var saņemt telefoniskas konsultācijas, morālo atbalstu un iespēju satikties ar cilvēkiem, kas uzzinājuši par to, ka ir inficēti. Plašāka informācija pieejama šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!