Speciālists: gripas epidēmiju izraisa atbildības trūkums pret sevi un citiem

Speciālists norāda, ka no gripas ir iespējams izvairīties un tās izplatību ierobežot nebūt nav tik sarežģīti – ir jāiemācās atpazīt gripas simptomus un jāizturas atbildīgi gan pret savu, gan līdzcilvēku veselību. Galvenā kļūda, ko pieļauj strādājošie cilvēki, ir tā, ka, pat sajūtot slimības tuvošanos, viņi nenovērtē situācijas nopietnību un turpina būt aktīvi – slimības inkubācijas periods jau ir sācies, un šie cilvēki ir infekciozi, tāpēc bīstami citiem. Tieši tāpēc gripas epidēmija atkārtojas gadu no gada – slimie cilvēki nav atbildīgi un laikus sevi neizolē no sabiedrības, tādējādi novēloti, uzsākot savu ārstēšanos un pakļaujot saslimšanas riskam citus.

Par to, kā atpazīt gripu un, kādas ir šīs slimības iezīmes šosezon, lasi šeit.

Gripas vīruss ir tik bīstams tādēļ, jo tieši ietekmē plaušu audus, radot tajos nopietnas izmaiņas. Šīs izmaiņas mēdz dēvēt par gripas komplikācijām un visbiežāk tās izpaužas kā plaušu karsonis jeb pneimonija, kurai ir divas formas.

Vīrusu pneimonijai ir raksturīgi asinsizplūdumi plaušās, kā rezultātā strauji samazinās plaušu apgāde ar skābekli jeb oksigenizācija. Šie asins izplūdumi parasti skar abas plaušas, ir difūzi un izkaisīti, tāpēc mirstība šīs pneimonijas formas rezultātā ir visaugstākā. Vīrusu pneimonija ir 'tīra' – tai nav raksturīgas krēpas, jo nav strutojošas infekcijas.

Vīrusu bakterialā pneimonija ir raksturīgāka cilvēkiem ar hroniskām vai biežām akūtām elpceļu saslimšanām, kad uz 'vīrusu infekcijas fona' rodas bakteriāls iekaisums, par ko liecina krēpu klātbūtne. Bakteriālās pneimonijas rezultātā šie slimnieki piedzīvo nopietnus un nepatīkamus hronisko elpceļu slimību paasinājumus, tā ir ilgi un grūti ārstējami ar lielām medikamentu devām. Šī pneimonijas forma parasti skar vienu plaušu vai tās daļu un nav saistīta ar asins izplūdumiem, tāpēc arī neizraisa tik lielu mirstību.

Šiliņš uzsver, ka pēc pārciesta gripas vīrusa organisms ir ļoti novājināts. Pat tad, ja pāris dienas temperatūras vairs nav, nevajadzētu strauji atjaunot aktivitātes. Pēc vīrusa izārstēšanas tās ļoti nopietni jāierobežo vismaz nedēļu, bet vismaz mēnesis jāpavada piesardzīgā režīmā. Tas tāpēc, ka imunitāte pēcvīrusa periodā atjaunojas lēni un mēs esam daudz vairāk pakļauti atkārtotam vīrusu infekcijas riskam un attiecīgi – jau ievērojami smagākām komplikācijām. Otrreizējas saslimšanas rezultātā šīs komplikācijas visbiezāk izpaužas kā sirds muskuļa un plaušu saslimšanas.

Temperatūra – vajadzīga

Temperatūra ir normāla organisma atbildes reakcija uz vīrusu, tāpēc tās paaugstināšanās, ja netiek nepārsniegti 38,5 grādi, nekādā gadījumā nebūtu jābremzē. Temperatūras mazināšana nozīmē nopietnu triecienu organisma aizsargspējām – iespējams, sākotnēji tas ir tikai respiratorais vīruss, bet, ja pirmajā saslimšanas dienā temperatūra tiek uzreiz "nodzīta", pretestības spējas mazinās un gripas vīrusam tiek iedota zaļā gaisma.

Deguns – labākā aizsargbarjera

Brīvas deguna ejas ir pirmā un labākā aizsargbarjera pret vīrusiem, kas izplatās gaisa pilienu veidā. Ja deguns ir aizlikts, tajā ir tūska, saslimšana ar respiratorajiem vīrusiem vai gripu ir nesalīdzināmi vienkāršāka, jo cilvēks sāk elpot caur muti un vīrusi daudz vieglāk un ātrāk nokļūst elpceļos. Tāpēc atceries par deguna higiēnas nozīmi gan ikdienā, gan brīžos, kad sākušās iesnas.

Šalle – gan stilam, gan profilaksei

Mēs varam pievērsties dažādiem gripas profilakses veidiem, un vairumā gadījumu tie ir noderīgi. Tomēr mūsu klimatiskajos apstākļos cilvēkiem, kurus vairākas reizes gadā piemeklē augšējo elpceļu akūtas saslimšanas, svarīgi vēsajās sezonās nēsāt šalli. Un ne jau tāpēc, ka tas izskatās stilīgi, bet gan tāpēc, ka tā nodrošina gaisa sasilšanu pirms tā nonākšanas plaušās.