Pat cilvēkiem, kas regulāri sporto un ārpus darba ir fiziski aktīvi, sēdēšana paaugstina dažādu sirds slimību riskus, raksta "VeryWell". Nozīme ir ne tikai tam, cik daudz sportojam, bet arī tam, ko darām pārējā laikā. Vairāki pētījumi parāda, ka sēdošs darbs un gulšņāšana dīvānā brīvdienās kaitē pat tiem, kas vairākas reizes nedēļā apmeklē sporta zāli. Protams, tas nenozīmē, ka fiziskās aktivitātes ir bezjēdzīgas – pareizi veiktas, tās palīdz ievērojami uzlabot veselību.
Nozīme arī tam, ko dari ārpus treniņiem
Pēdējos gados veiktie pētījumi par sirds un asinsvadu veselību parāda, ka pastāv saistība starp laiku, kas pavadīts sēžot, un risku ciest no kardiovaskulārām slimībām. Turklāt ilga sēdēšana ir saistīta arī ar vielmaiņas traucējumiem, diabētu, aptaukošanos un citām slimībām. Jāpiebilst, ka risks palielinās arī cilvēkiem, kas regulāri sporto, bet pavada daudz laika sēžot. Daži pētnieki sēdēšanas kaitīgumu pielīdzina smēķēšanai.
Protams, fiziskās aktivitātes ir ļoti nozīmīgas veselības uzlabošanai, bet arī tam, ko tu dari ārpus sporta zāles, ir nozīme. Zinātnieki no Austrālijas ir izpētījuši, ka cilvēkiem, kas tā vietā, lai sēdētu, stāv kājās, ir daudz labāki veselības rādītāji, piemēram, zemāks holesterīna līmenis. Arī citos pētījumos ir veikti līdzīgi secinājumi, tāpēc speciālisti iesaka pavadīt vairāk laika, stāvot kājās.
To, kāpēc sēdēšana veicina sirds veselības pasliktināšanos, zinātnieki vēl nav līdz galam izpētījuši. Tomēr ir skaidrs, ka sēdēšana ļauj sirds un asinsvadu muskuļiem nedaudz "atpūsties", kamēr, stāvot kājās, tie aktīvi darbojas un regulē asinsspiedienu. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kas pavada daudz laika, stāvot kājās, ir spēcīgāka sirds un asinsvadi.
Kusties ikdienā un nodarbojies ar sportu
Viens no risinājumiem, lai samazinātu laiku, kas pavadīts sēžot, ir darba galdi ar regulējamu augstumu – tie ļauj cilvēkiem strādāt pie datora, stāvot kājās. Tiesa, tas ir dārgs risinājums, kam nepieciešama darba devēja iniciatīva. Tomēr ir dažas lietas, ko var veikt katrs pats, piemēram, stāvēt kājās, runājot pa tālruni, un novietot auto tālākajā stāvvietas stūrī. Noderēs arī ierīces vai aplikācijas tālrunī, kas paredzētas tam, lai sekotu līdzi dienas laikā veiktajām aktivitātēm.
Biedrība "ParSirdi.lv" uzsver, ka sirds muskuli ir nepieciešams trenēt, un cilvēkiem, kas regulāri nodarbojas ar sportu, sirds spēj ātrāk piemēroties mainīgiem apstākļiem. Ja cilvēks ikdienā ļoti maz kustas, viņa sirds ritms būs paātrināts pat pēc nelielas fiziskas slodzes. Ja cilvēks ir nolēmis sākt nodarboties ar sportu, tas jādara pakāpeniski. Pēkšņi un pārāk intensīvi treniņi var radīt pārslodzi sidrs muskulim.
Mazkustīgums ikdienā ir bīstams, jo tas rada sirds muskuļa vājumu un asinsvadi kļūst trausli. Tas palielina risku saslimt ar insultu un infarktu, kā arī ar citām bīstamām sirds un asinsvadu slimībām. Regulāra fiziskā aktivitāte pozitīvi ietekmē sirds veselību, palīdzot samazināt lieko svaru, asinsspiedienu un holesterīna līmeni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
