Rūta (vārds mainīts) ir sieviete, kurai pēdējos 30 gadus vēzis ir ikdiena. Viņa gadu desmitiem strādā šai jomā gan kā mediķis, gan sociālais darbinieks. Sieviete vada arī biedrības "Dzīvības koks" organizētās atbalsta grupas onkoloģijas pacientiem. Tā ir vieta, kur iepazīties ar līdzīgām pieredzēm un iemācīties pieņemt savu slimību, un gūt spēku cīņai ar to. Atbalsta grupas Rūta sāka veidot, jo pati ir pieredzējusi, ko nozīmē uzveikt vēzi tad, ja nav neviena, ar ko parunāt.
Rūta ar vēzi ir saskārusies divas reizes. Pirmo reizi pirms 25 gadiem, kad par šo slimību informācijas bija maz un nebija pieejamas atbalsta grupas vai cita veida emocionālais atbalsts. Otrajā reizē slimība bija smagāka, bet emocionāli to pieņemt bija vieglāk. "Pēdējā gada laikā piedzīvoju trīs operācijas un deviņas ķīmijterapijas. Divus mēnešus ārstēšana jau ir beigusies, un esmu laimīga, jo ir cerība, ticība," stāsta sieviete, piebilstot, ka priecājas par to, ka jūtas labi. To, kas notiks vēlāk un vai slimība atgriezīsies trešo reizi, viņa nezina.
Neziņa biedē un kavē emocionālo atlabšanu
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
