Tevi pārsteigusi saaukstēšanās, un tu nekādi netiec no tās vaļā? Iespējams, tu vienkārši neesi atradusi pareizo veidu, kā sev palīdzēt, vai arī nedod iespēju savam organismam slimību uzveikt. "Everyday Health" un "WebMD" ir apkopojuši biežākās kļūdas, kas cilvēkiem neļauj ātri izveseļoties vai pat padara situāciju vēl sliktāku. Ja vēlies izveseļoties pēc iespējas ātrāk, uzzini, ko darīt nevajadzētu.
Tu neveic izmaiņas savā ikdienā
Ja jūti saaukstēšanās simptomus, necenties tos ignorēt un neturpini savu ikdienu tā it kā ar tavu veselību viss būtu kārtībā. Tavam organismam ir nepieciešama enerģija, lai cīnītos ar slimības izraisītājiem. Ja nejūties labi, atpūtu izvirzi par savu prioritāti. Atcel savus plānus un paliec mājās. Nedodies arī uz darbu vai citām vietām, kur tu vari satikt cilvēkus. Izvairoties no tikšanās ar citiem, tu viņus pasargāsi no iespējamas inficēšanās.
Tu ignorē gripas simptomus
Ne vienmēr, kad tu saaukstējies, ir nekavējoties jādodas pie ārsta, bet, ja pamani gripas simptomus, speciālista konsultāciju atlikt nevajadzētu. Gripa var izraisīt nopietnas komplikācijas, tāpēc šo slimību ignorēt nedrīkst. Gripa vienmēr sākas pēkšņi, un tai raksturīgs ir vājums, kaulu laušana un augsta temperatūra. Vairāk par to, kā atšķirt gripu no saaukstēšanās, lasi šeit.
Tu guli pārāk maz
Nepietiekama izgulēšanās vājina tavu imūnsistēmu, apgrūtinot organisma cīņu ar slimību. Pētījumi pierāda, ka cilvēki, kas guļ mazāk nekā sešas stundas diennaktī, slimo daudz biežāk nekā tie, kas regulāri izguļas. Tad, kad tevi ir pieveikusi saaukstēšanās, palīdzēs ne tikai kārtīga izgulēšanās pa nakti, bet arī nosnaušanās dienas laikā. Nemēģini palikt nomodā, ja tevi māc nogurums!
Antibiotiku lietošana
Ja tev ir gripa vai saaukstēšanās, nemēģini pierunāt ārstu izrakstīt antibiotikas. Tās nekādā veidā neuzlabos tavu pašsajūtu. Antibiotikas cīnās pret baktērijām, bet gripu un saaukstēšanos izraisa vīrusi. Antibiotikas bieži izraksta nepamatoti. Pacientam tās var izraisīt caureju un alerģiju, turklāt nepamatota un nepareiza šo zāļu lietošana veicina globālas problēmas – antibiotiku rezistences – attīstīšanos. Vairāk par to, kas ir antibiotiku rezistence un kāpēc tā ir bīstama, lasi šeit.
Nepietiekama šķidruma uzņemšana
Tu izlaid ēdienreizes un uzkodas
Slimības laikā tev, ļoti iespējams, nav apetītes, bet kaut ko apēst ir nepieciešams. Uzņemtās kalorijas un uzturvielas stiprinās imūnšūnas, kas cīnās ar saaukstēšanās vai gripas vīrusiem. Tas nozīmē, ka tu izveseļoties ātrāk. Pamēģini izēst bļodiņu siltas zupas. Pēc tās tu noteikti jutīsies kaut nedaudz labāk.
Tu turpini smēķēt
To, ka smēķēšana nodara nopietnu ļaunumu veselībai ilgtermiņā, tu, visticamāk, tāpat jau zini. Arī cigaretes kūpināšana saaukstēšanās laikā sagādās ne mazums nepatīkamu brīžu – tā bojā plaušas un kairina kaklu, vēl vairāk pasliktinot tavu pašsajūtu.
Pārāk liela satraukšanās
Hormoni, ko ķermenis izdala tad, kad tevi māc satraukums, negatīvi ietekmē imūnsistēmas darbību. Tāpat tie var veicināt iekaisuma veidošanos, pasliktinot tavu pašsajūtu aizlikta deguna gadījumā. Mēģini atbrīvoties un nomierināties. Ja samazināsi savu stresu, tu atlabsi ātrāk.
Pārāk daudz pretsaaukstēšanās medikamentu
Bezrecepšu medikamenti pret saaukstēšanos slimības gadījumā patiešām ir pirmā palīdzība pašsajūtas uzlabošanai, tomēr ar to lietošanu pārspīlēt nevajadzētu. Pārāk intensīva deguna aerosolu lietošana iesnu gadījumā var kairināt nāsis un izraisīt sāpes. Arī citi medikamenti var izraisīt nepatīkamas blaknes. Ir ļoti svarīgi sekot norādēm zāļu instrukcijās un pārtraukt to lietošanu gadījumā, ja tās nepalīdz vai situācija pasliktinās.