Iedzimtība un dzīvesveids – kas izraisa vēnu problēmas un kā no tām izvairīties

Baltijas Vēnu klīnikas vadošais speciālists, asinsvadu ķirurgs, flebologs Ints Ūdris skaidro, ka vēnu slimības dažādās Eiropas valstīs skar pat teju trešo daļu no iedzīvotājiem. To attīstību veicina dažādi faktori, ieskaitot iedzimtību un dzīvesveidu, un, mainot savus paradumus, ikviens var uzlabot savu veselību. Tiesa gadījumos, kad problēma ir attīstījusies, bez operācijas neiztikt.

Ūdris skaidro, ka pacienti sūdzas gan par maziem vizuāliem defektiem, gan sāpēm kājās un čūlām. Sievietes parasti pie speciālista vēršas agrāk, proti, pamanot kosmētiskus defektus, bet vīrieši to dara tikai tad, kad vēnu veselības problēmas rada diskomfortu vai traucē veikt dažādas aktivitātes.

Speciālists stāsta, ka vēnu varikoze sievietēm novērojama biežāk nekā vīriešiem. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka vīrieši vienkārši retāk vēršas pēc palīdzības. Tomēr pēdējā laikā arī kungi arvien biežāk kļūst par flebologa pacientiem. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka vīrieši ir sākuši pievērst vairāk uzmanības savai veselībai. Tomēr speciālisti pieļauj, ka to varētu veicināt arī hormona estrogēna nonākšana apkārtējā vidē un pēc tam arī dzeramajā ūdenī no hormonālās kontracepcijas līdzekļu atlikumiem.

Vēnu varikozes veidošanos veicina vairāki faktori. Tie ir:

Ūdris norāda, ka mūsdienu dzīves ritms veicina vēnu problēmu rašanos, jo cilvēki bieži pavada savas dienas, sēžot pie datora vai, piemēram, stāvot kājās pie kases aparāta. Jau rakstījām, ka arvien izplatītāka problēma pasaulē un arī Latvijā ir liekais svars un aptaukošanās, kas arī ir viens no vēnu slimību riska faktoriem. Plašāka informācija par liekā svara izraisītājiem, kā arī ieteikumiem tā mazināšanai ir pieejama šeit.

Ūdris stāsta, ka varikozu vēnu veidošanos, ja to izraisa iedzimtība, nav iespējams novērst, bet ir iespējams ietekmēt citus riska faktorus, lai problēmas rašanos attālinātu un kavētu. "Ir jāmēģina dzīvot veselīgi," saka Ūdris. Tas nozīmē – sekot līdzi uzturam, rūpēties par savu ķermeni, nodarboties ar sportu un iespēju robežās izvairīties no ilgstošas atrašanās sēdus pozīcijā vai stāvēšanas kājās.

Ārsts aicina arī pievērst uzmanību profesijas izvēlei un darbam, kas var būtiski ietekmēt veselību. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad cilvēkam ir paaugstināts vēnu slimību risks iedzimtības dēļ, piemēram, personām, kam abus vecākus skāra šī kaite, saslimstības risks ir līdz pat 90 procentiem. Ūdris norāda, ka viens no vēnu veselībai kaitīgākajiem darbiem ir pārdevēja-konsultanta amats: "10 stundas dienā kājās nekustīgi – nu tas ir ļoti kaitīgi."

Lai vēnas būtu veselas, speciālists iesaka nodarboties ar sportu un vingrināt kājas. Īpaši būtiski ir kustināt pēdu locītavas, jo tas liek ikru muskuļiem masēt vēnas, palīdzot izvairīties no sastrēgumiem vēnās, un mazina trombozes risku. Tāpat ļoti svarīgi ir lietot pietiekami daudz ūdens. Personām, kam kājas regulāri pampst, ieteicams lietot arī kompresijas zeķes.

Tikpat nozīmīgas ir fiziskās aktivitātes, kuru laikā tiek kustinātas kājas un uzlabots muskuļu tonuss. Cilvēkiem ar aptaukošanās un liekā svara problēmām ir jāmēģina atbrīvoties no nevēlamajiem kilogramiem – tas uzlabos asins plūsmu. Tāpat jāatceras, ka vēnu problēmas var pastiprināt pārāk apspīlēta apģērba valkāšana, īpaši, ja tas ir ļoti šaurs vidukļa daļā, kā arī pārāk cieši pieguļ kājām.

Vēnu veselības uzlabošanai ir ieteicams izvairīties no ilgstošas augstpapēžu apavu valkāšanas. Kurpes vai zābaki ar zemu zoli vairāk nodarbina ikru muskuļus, kas ir būtiski, lai asinis varētu brīvāk plūst pa vēnām.

Par to, kas liecina par vēnu problēmām un kad vērsties pie ārsta, Ūdris skaidro: "Ja jūs sākat just savas kājas, tad kaut kas ar viņām nav kārtībā." Ārsts norāda, ka sāpēm, smaguma sajūtai vai citām nepatīkamām izjūtām var būt dažādi cēloņi. Neatkarīgi no iemesla, ir jāvēršas pie ārsta: "Jebkurā gadījumā tas jau ir iemesls aiziet pie ārsta un saprast, kas ir problēma."

Runājot par dažādām vēnu operācijām, ārsts norāda, ka vispirms ir jāsaņem speciālista viedoklis par problēmas nopietnību. Ja pacientam ir piepampušas kājas, varikozi mezgli un citas nopietnas problēmas, ir jāveic operācija. Ir arī gadījumi, kad cilvēki, izmantojot savu apdrošināšanas polisi, vienkārši pārbauda vēnas, un atklājas bojājumi, lai arī sūdzību personai nav.

"Tālāk jautājums ir tāds, par kuru ārsti diskutē – vajag vai nevajag. Es esmu no tiem, kas uzskata, ka vajag operēt," saka Ūdris, piebilstot, ka gadījumos, ja personai ir caurs zobs, bet sāpju nav, ārsts neieteiks pagaidīt līdz brīdim, kad problēma sāk traucēt. Ja novēro nelielu bojājumu vēnās, var paiet divi, pieci vai pat desmit gadi, līdz tā sāk traucēt ikdienā un rada sāpes, bet tad tās operēšana būs daudz sarežģītāka un dārgāka. Operējot uzreiz, slimība neattīstās.

Latvijā ir pieejamas dažādas metodes vēnu ārstēšanai un operēšanai. To, kura no tām ir piemērotākā dažādās situācijās, iesaka ārsts.