Foto: Shutterstock
Ikviens no mums ir saskāries ar situācijām, kad līdzcilvēki zina, kā rīkoties pareizi dažādās ar veselību saistītās situācijās, piemēram, cik stundas ir jāguļ, kas ir veselīgākais ēdiens brokastīm, cik daudz šķidruma jālieto un kad ir vislabāk nodarboties ar sportu. Tomēr daudzi no šiem ieteikumiem nesaskan ar speciālistu sacīto un dažādiem pētījumiem.

Esam apkopojuši vairākus ar veselību saistītus apgalvojumus, kam nav nekāda pamata, vai kas patiesībai atbilst tikai daļēji. Iespējams, arī tu stingri ievēro kādu no šiem ieteikumiem, nemaz nezinot, ka tas nekādu labumu nenes vai pat kaitē tavai veselībai.

Katru nakti ir jāguļ vismaz astoņas stundas


Foto: Shutterstock
Ir ļoti daudzi cilvēki, kas stingri pieturas pie šī apgalvojuma un vienmēr guļ tieši astoņas stundas vai arī satraucas, ka nav izdevies izgulēties pat tad, kad nogurumu viņi nejūt. Nacionālais Miega fonds ASV ir izpētījis, ka dažādās vecuma grupās ieteicamais gulēšanas laiks atšķiras un tas var būt gan lielāks, gan mazāks par astoņām stundām.

Pieaugušam cilvēkam vecumā no 18 līdz 64 gadiem iesaka gulēt no septiņām līdz deviņām stundām, bet tiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, jāguļ no septiņām līdz astoņām stundām. Visvairāk ir jāguļ jaundzimušajiem (14-17 stundas), nedaudz mazāk var gulēt zīdaiņi (11-15 stundas), pirmsskolas vecuma bērniem rekomendē gulēt 10-13 stundas, bet skolas vecuma bērniem un tīņiem jāguļ 8-11 stundas.

No rītiem ir veselīgi ēst brokastu pārslas


Foto: PantherMedia/Scanpix
Brokastis ir jāēd visiem. Uztura speciāliste Gita Ignace norāda, ka šīs ēdienreizes izlaišana var radīt liekā svara problēmas. Protams, brokastu paēšana maģiski neliks zaudēt svaru, bet tas noteikti ir nozīmīgs faktors formas uzturēšanai. Tāpat brokastis ir ļoti svarīgas, jo no rīta cilvēka asinīs ir ļoti zems glikozes līmenis. Pazemināts glikozes līmenis neļauj smadzenēm pilnvērtīgi strādāt, tāpēc ir jāuzņem ogļhidrāti.

Ņemot vērā, ka brokastu pārslu reklāmās tās ir parādītas kā veselīgs brokastu ēdiens, kas piemērots arī bērniem, ļoti daudzi cilvēki tā arī uzskata. "Authority Nutrition" gan norāda, ka tā nebūt nav – lielākajā daļā no brokastu pārslām ir daudz cukura un maz šķiedrvielu un citu organismam nepieciešamu vielu. Daudz veselīgāki rīta maltītei būs ir pilngraudu produkti, kā arī olbaltumvielām bagāti produkti kopā ar dārzeņiem un augļiem, piemēram, olas vai grieķu jogurts.

Zobi jātīra pēc katras ēdienreizes


Foto: Shutterstock
Par to, ka zobi ir jātīra divas reizes dienā, nav dzirdējis tikai retais, bet netrūkst cilvēku, kas to dara krietni biežāk, piemēram, pēc katras ēdienreizes. Speciālisti gan norāda, ka šī prakse ne vienmēr ir veselīga. Zobu tīrīšana pavisam neilgi pēc ēšanas tiem var nodarīt vairāk ļauna nekā laba, pārliecināti speciālisti.

"Daily Mail" skaidro, ka ļoti būtiski ir tīrīt zobus ne ātrāk kā 20-30 minūtes pēc ēšanas. Ja tīrīsi tos uzreiz, ēdienā esošās skābes vēl vairāk bojās zobu emalju un iespiedīsies dziļāk zobos nekā tad, ja netīrīsi zobus vispār. Arī pēc dažādu cukurotu dzērienu lietošanas zobus nedrīkst tīrīt nekavējoties – pētījumi parāda, ka cilvēkiem, kas pēc dažādu zobiem kaitīgu dzērienu lietošanas ātrāk nekā 30 minūšu laikā iztīra zobus, tie bojājas biežāk.

No rītiem skriet ir veselīgāk nekā vakarā


Foto: Vida Press
Lai arī nav daudz lietu, kas tik labi pamodina un sniedz enerģiju visai dienai kā fiziskas aktivitātes pašā rīta agrumā, uzskats, ka tas ir labākais laiks skriešanai un citām sportiskām nodarbēm, ir maldīgs. "VeryWell" skaidro, ka fiziskā slodze ir visefektīvākā tajā dienas laikā, kad ķermeņa temperatūra ir visaugstākā. Dažādos pētījumos secināts, ka tas parasti ir laikā no pulksten 16 līdz pulksten 19.

Tomēr tas nenozīmē, ka skriešana no rītiem ir jāpārtrauc! Nodarboties ar sportu no paša rīta ir labāk, nekā to nedarīt vispār. Turklāt skriešanai no rīta ir arī ļoti daudz plusu. Karstās vasarās tas ir labākais laiks sportam, jo gaisa temperatūra ir zemāka un tāpēc to darīt ir vieglāk. Tāpat ir pierādīts, ka cilvēki, kas sporto no rītiem, ir motivētāki to darīt un viņiem fiziskās aktivitātes biežāk kļūst par svarīgu ikdienas sastāvdaļu.

Mazgāties ar aukstu ūdeni vienmēr ir veselīgi


Foto: Shutterstock
Karsta duša, īpaši ziemā, ir ļoti patīkama, un daudzi cilvēki, neskatoties uz speciālistu ieteikumiem, ka vēss ūdens ir veselīgāks, tomēr nespēj atteikties no siltas vai pat karstas dušas. Lai arī mazgāšanās karstā ūdenī sausina ādu, bojā matus un rada daudz citu nepatīkamu blakusefektu, kamēr auksta duša stimulē asinsriti, sniedz možumu un patiesi ir veselīgāka, ne visu ķermeni var mazgāt ar aukstu ūdeni.

"Prevention" un "Women's Health" skaidro, ka seju aukstā ūdenī mazgāt nedrīkst – tai piemērotāks silts, bet ne pārāk karsts ūdens. Augstāka temperatūra atvērs poras un ļaus labāk nomazgāt seju. Kad seja ir nomazgāta, to var noskalot ar nedaudz vēsāku, bet ne aukstu ūdeni – ekstrēmas temperatūras vienā vai otrā virzienā tikai sausinās ādu.

Dienas laikā ir jāizdzer noteikts ūdens daudzums


Foto: Shutterstock
Vai esi kādreiz dzirdējusi, ka ikvienam cilvēkam dienas laikā ir jāizdzer pusotrs līdz divi litri ūdens vai arī ka ieteicamais apjoms ir lielāks? Tas, ka visiem cilvēkiem ir jāizdzer noteikts ūdens daudzums dienas laikā, ir mīts. Nepieciešamo šķidrumu cilvēks var uzņemt arī ar ēdienu, turklāt to, cik daudz šķidruma jāuzņem, ietekmē arī citi faktori, piemēram, karstās vasaras dienās, kad cilvēks pastiprināti svīst, jāuzņem arī vairāk šķidruma.

"Authority Nutrition" aicina nesekot vienam noteiktam skaitlim par ieteicamo ūdens daudzumu, bet paļauties uz sajūtām. Aptuveni 90 procentiem cilvēku pietiek ar trim vienkāršiem padomiem, lai dienā uzņemtā šķidruma daudzums būtu optimāls. Tie ir:

  • Padzeries, kad tev slāpst;
  • Ja neslāpst, šķidrumu nelieto;
  • Ja karstuma vai fiziskas slodzes dēļ tev nākas pastiprināti svīst, padzeries, lai kompensētu zaudēto šķidrumu.

Sulas ir veselīgas


Foto: PantherMedia/Scanpix
Lai arī varētu šķist, ka sulas ir veselīgs dzēriens, jo tajās ir daudz vitamīnu, tā nebūt nav. Ja vēlies uzņemt augļos esošos vitamīnus un minerālvielas, ēd augļus, nevis spied sulu! Tā uzņemsi arī vērtīgas šķiedrvielas, kas radīs sāta sajūtu un uzlabos vielmaiņu.

Uztura speciāliste Mailija Freja "Very Well" norāda, ka sulas ir viens no tiem dzērieniem, kas veicina pieņemšanos svarā. Sulās, protams, ir ļoti daudz vērtīgu vielu, bet tajās ir arī ļoti daudz cukuru un tās nekādā veidā nerada sāta sajūtu. Tas attiecas gan uz veikalos nopērkamajām, gan svaigi spiestajām sulām.

Par citiem dzērieniem, kas var kaitēt figūrai un veselībai, lasi šeit.

Saaukstēšanos var ārstēt ar antibiotiku palīdzību


Foto: Shutterstock
Jau stāstījām par kļūdām, kas neļauj tikt vaļā no saaukstēšanās. Viena no tām ir antibiotiku lietošana. Pat ja ārsti to nerekomendē, netrūkst cilvēku, kas mēģina pierunāt savu ģimenes ārstu, lai saaukstēšanās gadījumā izraksta kādas antibiotikas. Nedari tā! Ja tomēr esi kādreiz mēģinājusi pierunāt ārstu, bet esi saņēmusi atteikumu, priecājies – tavs ārsts zina, ko dara.

Antibiotikas ir radītas, lai uzveiktu slimības, ko izraisa baktērijas, bet saaukstēšanos un gripu ierosina vīrusi. Antibiotikas nekādā veidā neuzlabos tavu pašsajūtu un nepalīdzēs ātrāk izveseļoties. Turklāt nepamatota antibiotiku lietošana ir kaitīga gan tev, gan līdzcilvēkiem. Pacientam antibiotikas var izraisīt caureju un alerģiju, bet nepamatota un nepareiza šo zāļu lietošana veicina globālas problēmas – antibiotiku rezistences – attīstīšanos. Vairāk par to, kas ir antibiotiku rezistence un kāpēc tā ir bīstama, lasi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!