Apsēstība ar ēdienu un savu izskatu. Kā atpazīt ēšanas traucējumus un kā palīdzēt  (2)

Ēšanas traucējumi būtībā ir neveselīgas attiecības ar ēdienu, kas ietekmē arī cilvēka veselību un attiecības ar līdzcilvēkiem, skaidro "Everyday Health". Pastāv vairāku veidu ēšanas traucējumi, kas var būt savstarpēji saistīti, piemēram, kad pēc ilgstošas badošanās persona pārēdas un, jūtot vainas apziņu par apēsto, izraisa sev vemšanu.

Veselības centra "Vivendi" Ēšanas traucējumu programmas vadītāja psihoterapeite Ilze Sestule skaidro, ka anoreksijai var būt vairāki veidi, un anoreksijas slimnieki ne tikai ierobežo uzņemtā ēdiena daudzumu, bet arī izraisa tā izvadīšanu, vemjot, lietojot caurejas līdzekļus vai veicot pastiprinātas fiziskās aktivitātes. To sauc par bulīmisko anoreksijas formu, un tajā atteikšanās no ēdiena mijas ar pārēšanos un ēdiena izvadīšanu.

Vairāk par šo komplekso slimību un tās izraisītājiem lasi šeit.

Otrs labi zināms ēšanas traucējumu veids ir bulīmija. Tai raksturīgas negausīgas ēšanas epizodes, kad ļoti īsā laikā persona apēd lielu daudzumu ēdiena. Šajos brīžos persona nespēj pārstāt ēšanu un reizēm pat nekontrolē to, ko īsti ēd. Pēc pieēšanās seko rīcība tās kompensēšanai, piemēram, vemšana vai caureju izraisošu līdzekļu lietošana. Tāpat cilvēks var veikt klizmu, badoties vai veikt ļoti intensīvas sporta nodarbības.

Kompulsīvā pārēšanās var šķist nedaudz līdzīga bulīmijai, jo arī tai raksturīga pārēšanās, bet šajā gadījumā pēc lielas ēdiena uzņemšanas neseko atbrīvošanās no tā. Cilvēks nelieto caureju izraisošus līdzekļus, neizraisa vemšanu un neveic citas darbības, lai atbrīvotos no ēdiena. Cilvēkiem, kas cieš no kompulsīvās ēšanas, var būt liekais svars, aptaukošanās un paaugstināts otrā tipa cukura diabēta, augsta asinsspiediena un holesterīna līmeņa risks.

Nozīmīgs faktors ēšanas traucējumiem var būt attiecības ģimenē. Paaugstinātu traucējumu risku rada vāja komunikācija ar tuviniekiem, augstas vecāku prasības pret bērna sasniegumiem, materiālās grūtības ģimenē, dažādi slikti risināti un neatrisināti konflikti. Nozīmīgas var būt arī dažādas emocionālās traumas – cilvēkiem, kas cietuši no seksuālas izmantošanas, ir lielāka iespēja ciest arī no ēšanas traucējumiem.

Tāpat katrā piektajā gadījumā it kā "normālas" un nevainīgas diētas ievērošana beidzas ar nopietniem ēšanas traucējumiem. Ļoti nozīmīgs ir arī tas, kā persona pati sevi redz un kā to ietekmē sabiedrības attieksme pret svaru un slaidu ķermeni. Bīstamas var būt arī atlētiskas un mākslinieciskas nodarbības, kurās izceļ slaidu ķermeni, piemēram, balets, vingrošana, daiļslidošana un citi.

"Health" norāda, ka viens no pirmajiem simptomiem, kas liecina par problēmām, ir attieksme pret savu ķermeni – satraukums, ka esi par resnu, pašpārmetumi, ka nespēj sevi kontrolēt, kad runa ir par ēdienu. Cilvēki var ļoti asi uztvert un pārprast ikvienu komentāru, kas saistīts ar izskatu, kā arī tiecas līdzināties kādam idealizētam tēlam ar "perfektu" ķermeni.

Domām seko darbi. Par apsēstību ar svaru un arī ēšanas traucējumiem var liecināt pārmērīga nodošanās fiziskajām aktivitātēm. Tāpat persona var sākt baidīties no ēšanas sabiedriskās vietās, jo uzskata – citi viņu nosoda. Šīs bailes neattiecas tikai uz anoreksijas slimniekiem – cilvēki, kas cieš no citiem ēšanas traucējumiem, pēc niekošanās ar ēdienu citu klātbūtnē, ļaus vaļu ēšanai vienatnē.

Viens no neparastiem simptomiem, kas liecina par badošanos un nepietiekamu uzturu, ir plāna un pūkaina ķermeņa apmatojuma veidošanās un rokām un citām ķermeņa daļām. Tāpat ļoti daudzi anoreksijas slimnieki bieži gatavo maltītes citiem. Paši viņi ēd maz vai neēd vispār, bet izbauda, ka to dara citi.

Par slimību, protams, liecina izmaiņas svarā (straujš svara zaudējums vai pieņemšanās svarā kompulsīvās pārēšanās gadījumā), bet uzmanība jāpievērš arī ādas stāvoklim – cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem tā bieži kļūst sausa. Cilvēkiem, kas regulāri sev izsauc vemšanu, var sākt pampt vaigi.

Jāņem vērā arī cilvēka attieksme pret ēdienu, jo, piemēram, anoreksijas slimnieki bieži izvēlas vienveidīgu un "drošu" ēdienu, lai nepieņemtos svarā. Tāpat cilvēki ar ēšanas traucējumiem mēdz izveidot īpašus ēšanas rituālus, piemēram, griežot ēdienu mazos gabaliņos, lai radītu iespaidu, ka viņi ēd.

Sestule norāda, ka nepilngadīgu personu pie ārsta aizvest ir vieglāk nekā pieaugušu. Pret ēšanas traucējumiem ir jāizturas tāpat kā pret jebkuru citu veselības problēmu – ir jārunā un jāmēģina pārliecināt cilvēku meklēt palīdzību.

"WebMD" norāda, ka, lai palīdzētu, ir jāsaprot, ka problēma nav pati ēšana, bet gan emocijas un tas, kā cilvēks sevi redz. Nenosodi personu par paradumiem un slimību, bet mēģini paskaidrot, ka ļoti satraucies par viņas veselību. Tāpat parādi, ka būsi līdzās un ka uz tevi var paļauties. Mēģini saprast, kas ir izraisījis ēšanas traucējumus, un risināt cēloni, nevis sekas.