Kad onkoloģiskajam slimniekam ir noteikta diagnoze un sākas ārstēšana, ir ļoti svarīgi, lai pacients ir pēc iespējas labākā fiziskā stāvoklī un lai viņam nebūtu malnutrīcijas. "Malnutrīcija ir svara zudums kopā ar organisma strukturālām izmaiņām, kas ir muskuļu masas zudums un citas problēmas. Ja ir malnutrīcija un pēc tam seko operācija, tad būs daudz vairāk komplikāciju pēc operācijas un būs ilgāka atveseļošanās, savukārt staru terapijai un ķīmijterapijai būs daudz vairāk blakusefektu un mazāka iedarbība," skaidro Meija, piebilstot, ka tieši tāpēc ļoti vēlama ir individuālā konsultācija pie uztura speciālista, kā arī medicīniskais papilduzturs zondē vai vēnā.
Onkoloģiskajiem slimniekiem ir svarīgi sekot līdzi ēdienkartei un neaizrauties ar zinātniski nepamatotām diētām un uztura bagātinātājiem, kuru efekts nav pierādīts. "Ļoti bieži slimnieki ar onkoloģiskajām slimībām ir izmisuši un meklē brīnumu, pievēršoties daudzām, es teiktu, dīvainām un zinātniski nepamatotām diētām. Rezultātā cilvēks sev kaitē, jo vēl vairāk veicina organisma bojāeju. Kad uzturs ir pārāk nabadzīgs, netiek saņemtas uzturvielas un olbaltumvielas, organisms sāk izmantot pats sevi," brīdina dietoloģe.
"Pat dzīves pēdējā posmā uzturs būs tas, kas palīdzēs realizēt pēdējās vēlmes un nomirt ar cieņu, nevis no bada," uzsver Meija.
Ja onkoloģiskā slimība ir izārstēta, būtu jāievēro tādi paši uztura principi kā tad, kad gribat samazināt risku saslimt ar vēzi. "Proti, uzturā jālieto daudz dārzeņu, augļu, pākšaugu, augu valsts olbaltumvielas, mazāk jālieto sarkanā gaļa. Nevajadzētu ēst gaļas izstrādājumus – desas, cīsiņus, kūpinājumus un žāvējumus. Nelietojiet savā uzturā produktus ar pelējumu!"
Dietoloģe gan piebilst: "Protams, pareizs uzturs mums nedod garantiju, ka vēzis neattīstīsies, bet uzturs ir ietekmējamais faktors, ko mēs paši varam mainīt, un ir zināms, ka tas mazina risku saslimt ar vēzi līdz pat 30 procentiem, kas ir ļoti daudz."