Trauksme kā ikdienišķa pazīme. Ko darīt, ja tā sāk gandēt dzīves kvalitāti

Trauksme ir sajūtas vai emocijas, kuras vajadzētu pieņemt kā normālu pazīmi. Būtībā bez trauksmes cilvēks nevar dzīvot, jo tā ir kā signāls organismam, ka apkārtējā vidē vai iekšējā pasaulē (psihē) ir kaut kāds drauds cilvēka iekšējai pasaulei. Līdzīgi kā cilvēkam slimības gadījumā paaugstinās ķermeņa temperatūra – visiem ir zināms, ka tas ir signāls par veselības pasliktināšanos.

Uztraukties vajadzētu gadījumos, kad trauksme ir pārāk izteikta, bieža un neadekvāta konkrētajai situācijai. Piemēram, rodas iekāpjot liftā, ieejot lielveikalā, apmeklējot teātri vai kinoseansa laikā.
Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka trauksmi var novērot arī vairāku slimību gadījumā – pie veģetatīvās distonijas, uzmācības traucējumiem, depresijas, izdegšanas, vairogdziedzera problēmām vai citām veselības likstām. Trauksme var būt arī kādu lietotu medikamentu blakusparādība.

Trauksmes izpausmes var būt dažādas. Piemēram, bailes, bažīgums, satraukums, svīšana, paātrināta elpošana, drebulis, muskuļu sasprindzinājums, reibonis, koncentrēšanās grūtības, nepatīkama vai spiedoša sajūta pakrūtē, zarnu trakta traucējumi vai miega traucējumi. Trauksme var rasties pēkšņi un bez brīdinājuma – kā organisma reakcija kādam negaidītam notikumam, taču tā var būt arī pastāvīga, īdoša, kā nepatīkams fona troksnis. Tāpat trauksmi ar savām domām un uzskatiem, ietekmējoties no savas pieredzes, var provocēt pats cilvēks. Piemēram, var vērot izrādi un visu laiku domāt: ja nu man kļūs slikti, ko es darīšu, kā tas izskatīsies, kad iešu ārā no zāles. Tā domājot, satraukums kļūst arvien lielāks, līdz cilvēks var piedzīvot pat trauksmes spēcīgāko izpausmi – paniku.

Cilvēka emocionālā pasaule ir ļoti cieši saistīta ar fizisko ķermeni. Ļoti bieži dažādu likstu cēlonis ir trauksme. Ja cilvēks nepazīst savas trauksmes izpausmes vai neprot emociju valodā tās izstāstīt, tad ļoti koncentrējas uz fizisko trauksmes izpausmi un sāk meklēt dažādas slimības. Piemēram, trauksmes situācijā ļoti strauji paātrinās sirdsdarbība un cilvēks sāk domāt, ka viņam ir paaugstināts asinsspiediens vai tuvojas infarkts. Tāpat nereti cilvēki savus fiziskos simptomus ieraksta interneta meklētājā un dažādās tīmekļa vietnēs ir ļoti lielas iespējas atrast iespējamās slimības. Tad cilvēkam kļūst vēl grūtāk un īsto cēloni atrast ir vēl sarežģītāk. Jāņem vērā arī tas, ka cilvēks var izjust vairākas trauksmes fiziskās formas – vienu reizi var reibt galva, otru reizi – tirpt pirksti un rokas.

Jāsaprot, ka trauksmi kādā dzīves brīdī ir piedzīvojuši visi un tā ir normāla sajūta. Taču, ja trauksme traucē ikdienā labi justies un darboties, jāmeklē palīdzība.

Nav raksturīgi, ka ar trauksmi vairāk cieš kādu profesiju pārstāvji, tāpat arī to neietekmē dzimums. Vienīgi speciālisti ir novērojuši, ka sievietes biežāk vēršas pēc palīdzības un meklē trauksmes cēloni. Savukārt vīrieši trauksmi nereti izreaģē darbībā. Piemēram, ātri brauc ar auto, aizraujas ar riskantiem sporta veidiem, spēlē azartspēles vai vairāk, kā būtu pieļaujams, lieto alkoholu vai citas apreibinošas vielas.

Trauksmes gadījumā, kad cilvēkam pārsvarā ir novērojami fiziskie simptomi, bieži vien ir grūti noticēt, ka, piemēram, redzes miglošanās vai roku tirpšana ir trauksmes izraisītas pazīmes. Ārsts konstatē, ka cilvēks ir fiziski vesels, bet pašsajūta ir slikta. Šādās reizēs kopā ar speciālistu lēnām un piesardzīgi šķetinot dzīves situāciju, dzīves stāstu un emocionālās sajūtas, par kurām cilvēki bieži nemēdz runāt, fiziskās pazīmes var sākt mazināties.

Milzīga problēma veidojas arī tiem cilvēkiem, kuri nojauš trauksmes cēloni, bet to nevis risina, bet gan sāk izvairīties no vietām, kur trauksme parādījusies, domājot, ka tādējādi situācija atrisināsies. Piemēram, gadījumos, kad trauksme rodas lielveikalā, stāvot rindā, teātra vai koncerta laikā. Cilvēki vai nu neapmeklē veikalus vai biļetes uz izrādēm pērk vietās, no kurienes viegli un ātri var tikt ārā no zāles. Cilvēki visu savu dzīvi mēģina iespējamai trauksmes lēkmei pakārtot, taču tādējādi laika gaitā var zust dzīves kvalitāte.

Pats būtiskākais ir saprast – ko trauksme signalizē? Cilvēkam vajadzētu sev uzdot jautājumus: kāpēc es esmu satraukts, kas manā dzīvē ir par daudz? Varbūt par daudz strādāju vai dzīvoju konfliktējošās attiecībās? Kas manā dzīvē ir pretrunā ar to, ko daru un kā dzīvoju? Varbūt ir kādas lietas vai situācijas, ko nespēju pieņemt vai arī ko ļoti vēlos, bet nevaru dabūt?

Ja pašam ir grūti saprast, kāpēc trauksme rodas, var mēģināt par to runāt ar draugu, dzīvesbiedru, tuvinieku vai kādu uzticamības personu. Ja šāda izrunāšanās nespēj sniegt atbildes, jāmeklē speciālista palīdzība. Psihologs, psihiatrs vai psihoterapeits kā neiesaistīta vai neitrāla persona no malas var vērot, uzdot jautājumus un ievirzīt cilvēku uz domām, rīcību, kas situāciju var uzlabot. Ja būs nepieciešams, ārsts var izrakstīt medikamentus simptomu mazināšanai. Vienlaikus jāņem vērā, ka fizisko simptomu izmeklēšanai nepieciešama arī ģimenes ārsta konsultācija.