Veselīgs uzturs ir jautājums, par ko cilvēki runā un lasa dažādos resursos gandrīz katru dienu. Tomēr to, kas ir pareizi "uz papīra" ne vienmēr ir vienkārši realizēt dzīvē. Īpaši sarežģīti ievērot visus uztura pamatprincipus ir aizņemtiem cilvēkiem, kas savā jau tā piepildītajā ikdienā pamanās iespiest arī kādu treniņu.
Pavisam nesen pie mums vērsās "Viņa" lasītāja ar jautājumu par veselīgu uzturu.
Viņa vaicā: Kā pareizi sabalansēt uzturu? Cik lielas porcijas izvēlēties, ko labāk ēst brokastīs, pusdienās, vakariņās un starp ēdienreizēm? Vai ir kādi īpaši ieteikumi skrējējiem?
Jautājums, ir ļoti plašs, tomēr uztura speciāliste Eva Kataja skaidro, ka pastāv vairāki veselīga uztura pamatnosacījumi, kas noderēs praktiski ikvienam:
- Jāēd tik lielas porcijas, lai būtu paēdis, bet nejustu smaguma sajūtu;
- Uzturs ir sabalansēts, ja tajā ir iekļautas visas produktu grupas (saldumi un alkohols neietilpst starp obligātajām produktu grupām);
- Jākoncentrējas uz pilngraudu produktiem, pākšaugiem, dārzeņiem, augļiem un ogām – lai to būtu proporcionāli vairāk;
- Jāatceras par ūdens uzņemšanu;
- Tam, ko ēst, kurā ēdienreizē vai uzkodā nav izšķirošas nozīmes, ja galdā tiek celti kvalitatīvi produkti. Vienīgi der atcerēties pēc iespējas vairāk ēdienreizēs iekļaut dārzeņus;
- Arī skrējējiem ir jāuzņem pilnvērtīgs uzturs, vienīgi pirms treniņa nevajadzētu pārcensties ar šķiedrvielām bagātiem ēdieniem un lielām porcijām.
"Neskaidrību gadījumā vienmēr var vērsties pie kvalificēta uztura speciālista, kas palīdzēs izvērtēt esošo ēdienkarti un sniegs ieteikumus ēdienkartes uzlabošanai," piebilst Kataja.
Uztura speciāliste Liene Sondore skaidro, ka mūsdienās cilvēku uzturs un dzīvesveids ievērojami atšķiras no tā, kāds tas bija mūsu priekštečiem, tāpēc senču gudrības par to, ko, cik daudz un kad ēst, ne vienmēr būs noderīgas. Viņa skaidro, ka cilvēki ikdienā bieži pārēdas, jo ēd no milzīgiem šķīvjiem un nepārzina to, cik daudz kaloriju un uzturvielu ir dažādos produktos un veselības kokteiļos.
Speciāliste uzsver, ka ir ļoti būtiski uzņemt visas uzturvielas – ogļhidrātus, taukus un olbaltumvielas. Nevienu no tiem izslēgt no uztura nevajadzētu. Iepazīties ar citiem uztura speciālistes ieteikumiem ir iespējams šeit. Savukārt šeit ir iespējams iepazīties ar dietoloģes Lauras Romeraites-Kuklierienes ieteikumiem par to, kā kombinēt dažādus pārtikas produktus, lai uzturs būtu pilnvērtīgs un sabalansēts.
Runājot par cilvēkiem, kas nodarbojas ar sportu, fitnesa trenere Eva Dzelme, skaidro, ka doties uz treniņu ar burkšķošu vēderu nedrīkst. Paēst ieteicams apmēram divas stundas pirms treniņa. Ņemot vērā, ka skriešana ir kardio treniņš, pēc tās nopietni ēst nevajadzētu vismaz stundu. Var apēst kaut ko nelielu un ļoti vieglu.
Protams, nav vienotas formulas pilnīgi visiem. Daudz kas ir atkarīgs no personas, kā arī dzīvesveida un tā, kad paredzēts treniņš. Ja tas ir agri no rīta un vēl negribas ēst, sevi spiest nevajag. "Pēc nodarbības cilvēks būs izsalcis, paēdīs un tas nāks par labu muskuļiem," piebilst Dzelme. Tomēr tas ir vienīgais izņēmums, kad uz treniņu drīkst doties neēdis. Vairāk par to, kā ēst, lai treniņš nestu rezultātu, lasi šeit.
Vai arī tev ir jautājumus, uz kuru vēlētos uzzināt atbildi? Sūti to uz sieviete@delfi.lv, un speciālists sniegs atbildi uz tev interesējošo jautājumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
