Jāpiebilst gan, ka saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ir iespējams tikai ārstniecības iestādēs, kuras ir noslēgušas līgumu ar NVD. Tādēļ, lai saņemtu valsts garantēto ārstēšanu, maksājot tikai pacienta iemaksas, pirms došanās pie ārsta jānoskaidro, vai izvēlētais speciālists vai ārstniecības iestāde sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus.
Par to, kādi valsts apmaksāti pakalpojumi ir pieejami grūtniecēm un bērniem, lasi šeit.
Ambulatorā aprūpe
Bez ārsta nosūtījuma var vērsties pie šādiem speciālistiem:
- pie ginekologa;
- pie oftalmologa;
- pie bērnu ķirurga;
- pie pediatra;
- pie sporta ārsta;
- pie psihiatra, ja pacients slimo ar psihisku slimību;
- pie pneimonologa, ja pacients slimo ar tuberkulozi;
- pie dermatovenerologa, ja pacients slimo ar seksuāli transmisīvajām slimībām;
- pie endokrinologa, ja pacients slimo ar cukura diabētu;
- pie onkologa, onkologa ķīmijterapeita, ja pacients slimo ar onkoloģisku slimību;
- pie infektologa, ja pacients slimo ar humānā imūndeficīta vīrusa infekciju;
- pie narkologa, ja pacients slimo ar alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarību.
Svarīgi atcerēties, ka par pakalpojumiem, kurus sniedz ārsti, kas nav līgumattiecībās ar valsti, pacients maksā atbilstoši ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādim. Dodoties vairākas reizes pie ārsta speciālista vienas saslimšanas laikā, atkārtots ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams. Bērni līdz 18 gadu vecumam bez speciāla nosūtījuma var apmeklēt zobārstu, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu.
Ģimenes ārsti
Šeit ir pieejams saraksts ar ģimenes ārstiem, kas sniedz valsts apmaksātu veselības aprūpi. Ja gada laikā neesi vērsies pie ģimenes ārsta ar kādu saslimšanu, tad iespējams doties uz bezmaksas profilaktisko apskati, kurā ārsts uzklausīs sūdzības un izvērtēs vispārējo veselības stāvokli.
Ja nepieciešams medicīnisks padoms ārpus ģimenes ārsta darba laika, pacients var zvanīt uz valsts organizēto Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darbdienās no plkst.17.00 līdz 8.00, brīvdienās un svētku dienās visu diennakti). Tā mērķis ir sniegt iedzīvotājiem medicīniskus padomus ārpus pacienta ģimenes ārsta darba laika par to, kā rīkoties vienkāršu saslimšanu gadījumos, kuru risināšanai nav nepieciešama neatliekamā palīdzība. Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis nav paaugstinātas maksas tālrunis – zvanot no fiksētā vai mobilā tālruņa, jāmaksā atbilstoši sava operatora noteiktajiem tarifiem.
Ārstēšanās slimnīcā
Lai pacients saņemtu ārstēšanās pakalpojumus slimnīcā, ģimenes ārsts vai speciālists:
- nosūtījumam uz slimnīcu pievieno izrakstu ar izmeklēšanas rezultātiem, kas pamato konkrēto nosūtīšanas mērķi, un pacienta veselības stāvokli;
- kopīgi ar pacientu izvēlas slimnīcu, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību;
- vienojas ar pacientu un ārstniecības iestādi par pacienta stacionēšanas nepieciešamību, laiku un izdara par to atzīmi nosūtījumā.
Ja ģimenes ārsts vai speciālists uzskata, ka pacientam nepieciešams saņemt stacionāro aprūpes pakalpojumu neatliekamā kārtā, viņš var sniegt pacientam nosūtījumu, nevienojoties ar stacionāro ārstniecības iestādi par stacionēšanas laiku. Šādā gadījumā stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā atkārtoti izvērtē medicīniskās indikācijas stacionēšanai.
Ja pacients vērsies stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā pēc savas iniciatīvas traumas, pēkšņas saslimšanas vai hroniskas slimības saasināšanās gadījumā, un ir nepieciešama steidzama ārstniecības personu iejaukšanās, kā arī nepieciešamā palīdzība pārsniedz primārās veselības aprūpes ārsta kompetenci, taču pacientu nav nepieciešams stacionēt, pacientam stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā tiek sniegti ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi.
Medikamenti, ko valsts kompensē
Plašāk informācija par valsts kompensējamajiem medikamentiem ir pieejama šeit.
Profilaktiskās vēža pārbaudes
Sievietes noteiktos vecumos var veikt valsts apmaksātas krūts vēža un dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes, savukārt gan sievietes, gan vīrieši – zarnu vēža profilaktisko pārbaudi. Regulāra vēža profilaktisko pārbaužu veikšana ir ļoti svarīga, jo pirmsvēža izmaiņas nerada sūdzības un tām nav simptomu. Profilaktiskās pārbaudes sniedz iespēju gūt pārliecību par veselības stāvokli, savukārt gadījumā, ja tiek atklāta slimība, uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.
Valsts apmaksātas dzemdes kakla vēža un krūts vēža profilaktiskās pārbaudes tiek aicinātas veikt sievietes, kuras ir saņēmušas uzaicinājuma vēstuli no Nacionālā veselības dienesta. Uzaicinājums sievietēm tiek nosūtīts noteiktos vecumos – dzemdes kakla pārbaudei vecumā no 25 līdz 70 gadiem (reizi trīs gados), bet krūšu pārbaudei – vecumā no 50 līdz 69 gadiem (reizi divos gados). Savukārt zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi gadā var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes veikšanai netiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules. Lai tās veiktu, jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē.
Ja uzaicinājuma vēstule ir nozaudēta, to var atjaunot, vēršoties sava ģimenes ārsta praksē. Praksē var noskaidrot arī to, vai šāda uzaicinājuma vēstule ir tikusi sūtīta, ja ir aizdomas, ka vēstule nav sasniegusi adresātu. Šo informāciju var uzzināt arī klātienē Nacionālajā veselības dienestā (uzrādot personu apliecinošu dokumentu).
Jāņem vērā, ka ir gadījumi, kad uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta:
- ja gada laikā līdz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas datumam dzemdes kakla vai krūšu pārbaude (mamogrāfija) jau veikta ārpus profilaktiskās programmas;
- ja uzaicinājuma vēstules sagatavošanas brīdī sievietei nav deklarētas dzīvesvietas Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
