Nokarājusies āda, krunkas un vēzis – sauļošanās sekas, no kā var izvairīties  (1)

Īpaša piesardzība cilvēkiem jāievēro pavasarī un vasaras sākumā, kad āda ir īpaši jutīga pret pirmajiem saules stariem, skaidro ārsts un biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls. Modrību nedrīkst zaudēt arī vēlāk, jo iedegums sniedz ļoti vāju aizsardzību pret saules kaitīgo starojumu. Karls norāda, ka ilgu uzturēšanos saulē var salīdzināt ar kūlas dedzināšanu vai zemledus makšķerēšanu – lielākā daļa cilvēku zina, ka tas ir kaitīgi un var būt bīstami dzīvībai, bet vienalga turpina to darīt.

Pat ja laika apstākļi vēl nav atbilstoši tam, lai sauļotos un pavadītu visu brīvo laiku svaigā gaisā, ir svarīgi jau tagad sagatavoties saulainajām dienām un iegādāties atbilstošu aizsargkrēmu.

"Tas ir ceļš pie kosmetologa, pēc tam pie dermatologa un pēc tam pie onkologa," par sauļošanos bez nepieciešamās aizsardzības saka Karls. Viņš skaidro, ka Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi, ka UV starojums ir kancerogēns un izraisa vēzi. Jāpiebilst, ka ādas vēzis ir ļoti bīstams – 2015. gadā Latvijā dzīvību zaudēja 80 cilvēku, kas slimo ar melanomu. Šis audzējs ir nāvējošs vienā trešdaļā gadījumu.

Speciālists skaidro, ka nevērīga attieksme pret savu veselību, dodoties saulē, var neradīt tūlītējas sekas – melanoma parasti parādās cilvēkiem, kas pārsnieguši 40 gadu vecumu.

Karls arī norāda, ka UVA stari ietekmē procesus ādas dziļākajos slāņos, kas atbild par tās novecošanos. Uzturēšanās saulē bez aizsargkrēma veicina kapilāru izspiešanos, pigmentācijas pleķu un krunku veidošanos. Tāpat pārmērīga uzturēšanās saulē samazina ādas elastību un padara to nokarenu. Gadījumos, kad persona gūst saules apdegumus, krēmi, kas paredzēti lietošanai pēc sauļošanās, var uzlabot ādas stāvokli, bet tie nemazinās UV starojuma nodarīto kaitējumu.

Jāpiebilst, ka veselībai kaitīga un bīstama ir arī sauļošanās solārijā. Par to vairāk lasi šeit.

Jautāts par dažādām metodēm, ko cilvēki izmanto, lai iegūtu intensīvu iedegumu īsā laikā, Karls uzsver, ka tās bieži nodara vairāk ļauna nekā laba. Ieziešanās ar līdzekļiem, kuros nav saules aizsargfiltra, nepasargās no apdegšanas un vēlāk arī vēža. Tāpat viņš norāda, ka arī jau iegūts iedegums nepasargās ādu no UV starojuma kaitīgās ietekmes. Bieži cilvēki uzskata, ka nav guvuši saules apdegumus, jo uz iedegušas ādas tos vienkārši nevar redzēt.

Lai sevi pasargātu, speciālists iesaka lietot krēmu, kura SPF ir vismaz 20. Ja āda ir kaut nedaudz jutīga, jāizvēlas aizsargkrēms ar lielāku aizsardzību, bet, ja tava āda ir gaiša un ļoti jutīga, izvēlies krēmu, kam SPF ir 50. Atceries, ka saules aizsargkrēms ir jālieto arī tad, ja apsārtums neveidojas. Krēms jālieto tad, ja saulē plānots uzturēties vairāk par piecām minūtēm. Tas jāuzklāj apmēram 20-30 minūtes pirms došanās saulē.

Lai arī uzturēšanās saulē ir kaitīga ikvienam, "Very Well" uzsver, ka grūtniecēm ir jāievēro īpaša piesardzība. Sauļošanās ne tikai palielina ādas vēža un pigmentācijas risku, bet arī apdraud mazuli, īpaši, ja sauļošanās laikā sieviete sakarst un zaudē daudz šķidruma. Grūtniecēm, kas vēlas pavadīt laiku saulē, nepietiek ar spēcīgu aizsargkrēmu, ir jāizvairās arī no liela karstuma un jāvalkā vieglas drēbes, cepure, kas pasargā seju, kā arī saulesbrilles.

Onkologs Aleksandrs Derjabo norāda, ka gadījumos, kad rodas sūdzības par veselību vai aizdomas par ādas vēzi, ir jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kas nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie attiecīgā speciālista. Pie ārsta ir jāvēršas tad, ja pamanāt kādu no šīm piecām pazīmēm:

Citas pazīmes, kas var liecināt par ļaundabīgu ādas audzēju, tu vari uzzināt šeit.