Veselīgi apaļumi vai liekais svars – kur ir robeža

Skaidro Rīgas 1.slimnīcas Ķirurģijas nodaļas vadītājs un bariatrijas ķirurgs Juris Žarinovs, kas ikdienā strādā ar cilvēkiem, kam ir liekā svara problēmas.

No liekā svara un aptaukošanās radītajām problēmām cieš aizvien vairāk cilvēku. Statistika ir skarba. Ja nekas netiks darīts, lai situāciju mainītu, pēc Pasaules Veselības organizācijas prognozēm 2025. gadā 50% pasaules iedzīvotāju būs aptaukojušies. Arī Latvijā ik gadu pieaug to cilvēku skaits, kuri cieš no liekā svara. (2002.g. Latvijā aptaukošanās problēma bija 13,4% no populācijas, 2012.gadā jau 16,9% no populācijas, bet 2014.gadā – 21,3%).

Aptaukošanās nozīmē to, ka cilvēks uzņem vairāk kaloriju, nekā patērē, proti mēs ēdam par daudz, bet kustamies par maz. 42% Eiropas iedzīvotāju ikdienā nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Vidusmēra eiropietis dienā sēdus pozā pavada vismaz piecas stundas un uzņem par 500 kcal vairāk, nekā pirms 40 gadiem.

Ķermeņa masas indekss ir viens no biežāk izmantotajiem objektīviem lielumiem cilvēka svara novērtēšanā. Skaitli iegūst, ķermeņa masu kilogramos divas reizes dalot ar auguma skaitlisko lielumu metros. Aptaukošanās pirmā pakāpe tiek noteikta, ja šis skaitlis ir lielāks par 30. Otrā pakāpe – ja tas ir augstāks par 35, bet aptaukošanās slimība tiek konstatēta gadījumos, ja ķermeņa masas indekss ir 40 un vairāk.

Pasaules Veselības organizācija aptaukošanos ir definējusi kā slimību, jo tā rada virkni veselības problēmu, nevis vienkārši neļauj cilvēkam iekļauties noteiktos skaistuma standartos. Aptaukošanos nevar viegli un ātri atrisināt, pārstājot ēst vai izdzerot vienu kursu ar internetā atrodamajām brīnumzālēm. Patiesībā, internetā pieejamie svara samazināšanas līdzekļi ir nevis zāles, bet uztura piedevas, kam nav nepieciešama uz komplicētiem pētījumiem un pierādījumiem balstīta reģistrācija.

Aptaukošanos nedrīkst ignorēt, jo tā ierosina un veicina citu slimību attīstību, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu, sirds un smadzeņu infarktu, mugurkaula un locītavu problēmas, elpošanas pārtraukumus miegā, aknu taukaino hepatozi, ginekoloģiskas un reproduktīvas disfunkcijas, palielinātu onkoloģisko saslimšanu risku, kāju vēnu problēmu un otrā tipa cukura diabēta attīstību.

Tāpat aptaukošanās samazina dzīves ilgumu. Sievietēm ar ķermeņa masas indeksu virs 40 vidējais dzīves ilgums ir par deviņiem gadiem mazāks, bet vīriešiem par 12 gadiem mazāks, salīdzinot ar cilvēkiem, kam svars ir normas robežās. Jāpiebilst arī, ka aptaukošanās var radīt psiholoģiskas un sociālās problēmas.

Ja pacients ir stingri apņēmies samazināt lieko svaru, viens no risinājumiem ir mainīt dzīvesveidu – paaugstināt fizisko aktivitāšu līmeni (neietilpst masāžas, strūklveida dušas un citas pasīvas darbības) un ievērot diētu (rekomendējama konsultācija ar dietologu). Īslaicīgas diētas nelīdzēs. Runa ir par ilgstošu un regulāru darbu un sabalansētu uzturu. Ar diētas palīdzību ikviens var zaudēt svaru, bet cilvēkam var būt grūtības to noturēt attiecīgā līmenī.

Ir ļoti daudz paņēmienu, kas sola vienkāršu un ātru atbrīvošanos no liekajiem kilogramiem, bet patiesībā kaitē veselībai un ilgtermiņā nesniedz vēlamo rezultātu. Vairāk par to, ko darīt, bet, ko ne, lasi šeit.

Ja cilvēks ir atkārtoti centies savu svaru normalizēt,izmēģinot visus ieprieks minētos paņēmienus, bet tas atgriežas ar uzviju un ja ķermeņa masas indekss ir 35 un vairāk un ir aptaukošanās stimulētas blakus saslimšanas, tad, iespējams, apsverama ķirurģiska operācija. Jāpiebilst gan, ka pirms bariatriskās operācijas ir jākonsultējas ar speciālistu, kas izstāstīs par iespējamajiem riskiem, piemērotāko operācijas veidu un pārrunās citus ar operāciju saistītus jautājumus, kā arī izvērtēs, vai tiešām nepieciešama operācija.