Krūts vēzis tuvplānā: eksperte atbild uz būtiskākajiem jautājumiem  (2)

Jaunatklāto krūts vēža gadījumu skaitam ir tendence pieaugt, taču ne dramatiski. Ik gadu Latvijā krūts vēzis tiek atklāts aptuveni 1000 sievietēm, pārsvarā tās ir sievietes pēc 40 gadu vecuma, kad krūts vēža risks pieaug.

Tam var piekrist, taču galvenokārt krūts vēža pacientu skaita pieaugums skaidrojams gan ar mamogrāfijas skrīninga ieviešanu, kas ļauj atklāt krūts vēzi agrīnā stadijā, gan ar novecojošo populāciju. Turklāt domāju, ja sievietes būtu atsaucīgākas un iespēju bez maksas veikt mamogrāfijas izmeklējumu izmantotu 80-85 procenti kā norādīts vadlīnijās, tad jaunatklāto agrīna krūts vēža gadījumu skaits būtu vēl lielāks.

Ja atklāts veidojums krūtī, tiek veikti papildus nepieciešamie izmeklējumi – mamogrāfija, krūšu ultrasonogrāfija, varbūt arī krūšu magnētiskās rezonanse. Ja pastāv aizdomas, ka veidojums varētu būt ļaundabīgs, tiek veikta biopsija, kad ar speciālu adatu tiek paņemts audu gabaliņš no veidojuma un nosūtīts uz laboratoriju morfoloģiskai izmeklēšanai. Ja paraugā tiek atrastas ļaundabīga audzēja (vēža) šūnas, tad tiek nozīmēta ārstēšana. Kāda tā būs, lemj ārstu konsilijs – vai ārstēšanu uzsākt ar operāciju, vai ķīmijterapiju/hormonterapiju.

Krūts vēža veids atkarīgs no tā, kuros audos tas ir veidojies. Ja piena dziedzeru daiviņās, tad tas ir daiviņu vēzis, ja piena vados – vadu vēzis.

Izmeklējot krūts vēža audu paraugu zem mikroskopa, ārsts patologs nosaka, vai uz audzēja šūnas atrodami hormonreceptori – estrogēna un progesterona receptori, kā arī cilvēka epidermālā augšanas faktora 2 receptors (HER2 receptors).

Ja tiek atrasti hormonreceptori, vēzi uzskata par hormonāli jutīgu jeb jutīgu pret hormonterapiju. Ja tiek atrasts HER2 receptors pārmērīgā daudzumā, tas ir HER2 pozitīvs krūts vēzis. Atkarībā no šo receptoru atrades, krūts vēzi iedala HR+/HER2-, HR+/HER2+, HR-/HER2+ un HR-/HER2- jeb trīskārši negatīvs.

HER2 pozitīva (15-20 procentiem pacienšu) un trīskārši negatīva (10 procentiem pacienšu) krūts vēža gadījumā slimības gaita var būt agresīva, ir lielāks recidīva un metastazēšanās risks. HR+/HER2- pacientēm, kas ir 60-65 procenti no krūts vēža pacientēm, slimības gaita parasti ir labvēlīgāka, iespējama mazāk agresīva ārstēšana ar hormonterapiju.

Krūts vēzis var būt metastātisks, jau uzstādot diagnozi, 2015. gadā tādi bija 11 procenti gadījumu jeb 129 pacienšu. Diemžēl krūts vēzis var atkal atjaunoties (radīt metastāzes) arī vairākus gadus pēc sākotnējās ārstēšanas. Precīzu šādu pacientu skaitu nosaukt nevar, bet tie ir vairāki simti pacienšu katru gadu.

Krūts vēža ārstēšanu katram pacientam nosaka ārstu konsilijs, ņemot vērā stadiju, kādā vēzis atklāts, audzēja veidu (HR un HER2 rezultāts) un arī pacienta vispārējo veselības stāvokli, blakussaslimšanas un citus tikpat būtiskus faktorus. Tādēļ pirms nozīmēt ārstēšanu, tiek veikti padziļināti izmeklējumi un analīzes.

"Labākā iespējamā terapija" ir ļoti plašs jēdziens. Pacientēm ar agrīnu krūts vēzi Latvijā pieejama valsts kompensēta visa sistēmiskā terapija – ķīmijterapija, hormonterapija un mērķterapija, atbilstoši starptautiskām vadlīnijām.

Citādāk ir ar metastātiska krūts vēža ārstēšanu – Latvijā kompensācijas sistēmā nav iekļauti atsevišķi mērķterapijas medikamenti, kas ir efektīvi un būtiski palielina iespējamību apturēt metastātiska krūts vēža tālāku izplatību, tā ievērojami pagarinot pacienta dzīvi.

Metastātisks krūts vēzis uzskatāms par hronisku slimību. Tāpat kā, piemēram, cukura diabētu, arī metastāstisku krūts vēzi nevar pilnībā izārstēt, bet var ārstēt, samazināt slimības radītos simptomus un pagarināt pacienta dzīvi. Īsumā jāteic, ka labākā terapija metastātiska krūts vēža gadījumā ir tā terapija, kas ievērojami pagarina cilvēka dzīvi.

Pacientēm ar metastātisku krūts vēzi arī tiek kompensēta ķīmijterapija, hormonterapija un pacientēm ar HER2+ krūts vēzi ir pieejama mērķterapija ar specifisku monoklonālu antivielu, bet, atbilstoši starptautiskām vadlīnijām, pacientēm ar HR+/HER2- metastātisku krūts vēzi labākā terapija būtu hormonterapija kopā ar ciklīna atkarīgu kināžu 4 un 6 inhibitoriem. Diemžēl šis medikaments Latvijā šobrīd netiek kompensēts.

Pacientēm ar HER2+ metastātisku krūts vēzi labākā terapija būtu ķīmijterapija kopā ar dubulto HER2 blokādi – ar divām dažādām specifiskām antivielām, taču viena no tām šobrīd arī nav iekļauta valsts kompensējamo zāļu sarakstā.

Jā, atsevišķos gadījumos (agrīna stadija, hormonjutīgs audzējs) ir iespējams izārstēt pacientu bez ķīmijterapijas, tomēr šis ir ārstu lēmums, jo visbiežāk vēža ārstēšanā bez ķīmijterapijas neiztikt.

Tā ir problēma visā pasaulē, ne tikai Latvijā, tādēļ tiek meklētas un pētītas arvien jaunas ārstēšanas iespējas.

Agrīnu krūts vēzi ir iespējams izārstēt, savukārt metastātisku krūts audzēju ir iespējams ārstēt, bet ne izārstēt – pacientes ar metastātisku krūts vēzi vidēji dzīvo divus, trīs gadus. Diemžēl Latvijā ir daudz sieviešu, kas nepārbauda krūšu veselību un neizmanto iespēju veikt krūts vēža skrīningu, kā arī ir sievietes, kuras nedodas pie ārsta uzreiz, kolīdz sataustīts bumbulis krūtī, tādējādi ārstēšanu uzsāk novēloti, kad jau ir metastāzes.

No krūts vēža sevi pasargāt nav iespējams, bet svarīgi ir nebaidīties un neignorēt problēmu. Sievietēm 50-69 gadu vecumā reizi divos gados būtu jāizmanto iespēja un jāveic skrīninga mamogrāfija. Savukārt gadījumos, kad sieviete, neatkarīgi no viņas vecuma, ir sataustījusi veidojumu krūtī, vajadzētu iespējami ātri vērsties pie ģimenes ārsta, kurš, ja nepieciešams, var nosūtīt pacienti uz konsultāciju pie speciālista. Agrīnu krūts vēzi ir iespējams izārstēt!