laime, prieks, sieviete
Foto: Shutterstock
Sevis vainošana ir rīcība, kas neļauj atraisīties un būt laimīgai. Lai arī nereti ir svarīgi apzināties savas kļūdas, lai no tām mācītos, ar sevis vainošanu aizrauties nevajadzētu. Vainas apziņa tevi kavē un neļauj virzīties uz priekšu, tā neļauj aizmirst pagātni un ielūkoties nākotnē ar skaidru, prieka pilnu skatienu.

Tomēr pārstāt sevi vainot nebūt nav tik vienkārši. Pat, ja tu pārdzīvo izdarīto, notikušo vai justo, ir svarīgi saprast, kad pārtraukt atvainoties citiem un vainot sevi. Iemācies kontrolēt savu dzīvi pavisam citā veidā – pieņem lietas, ko nevari mainīt, mācies un pārstāj dzīvot pagātnē. To izmainīt tāpat nav iespējams.

Situācijas, kurās sevi vainot nedrīkst

Foto: Shutterstock
Protams, vienmēr būs situācijas, kad tev nāksies apzināties savu vainu un lūgt piedošanu par savu rīcību. Tomēr ir reizes, kad tas ir pilnīgi lieki. "Huffington Post" piedāvā iepazīties ar 12 situācijām, kurās cilvēki bieži sevi vaino, neskatoties uz to, ka to ietekmēšana nav viņu spēkos. Šīs ir lietas, par kurām tev nav jāatvainojas citiem un par kurām sevi vainot ir jāpārstāj.

Tavas emocijas

Un kas par to, ja tu bieži raudi vai esi ļoti koncentrējusies, darot savu darbu? Un kas par to, ja tu esi ļoti aizrāvusies ar lietām, kas tev ir svarīgas? Emociju nevar būt par daudz. Tu nevari just pārāk spēcīgi. Jo drīzāk tu to sapratīsi, jo emocionāli veselāka un laimīgāka tu būsi.

Veids, kā tiec galā ar emocijām

Ja jūties slikti un vēlies atbrīvoties no emocijām, kas tev traucē būt laimīgai, dari to. Pieraksti visu, ko jūti un domā vēstulē vai dienasgrāmatā, aizcērt durvis, nejūtoties par to vainīga, bez sirdsapziņas pārmetumiem izslēdz telefonu un dodies skriet. Dari visu, kas nepieciešams, lai sakārtotu savu domu un jūtu pasauli, un neatvainojies par to. Katrs ar savām emocijām tiek galā citādi, un tev nav sevi jāvaino tikai tāpēc, ka veids, kā sevi sakārto, kādam šķiet nepareizs.

Atraidījums un apvainojumi

Kāds tev pateica, ka slikti izskaties? Iegaumē – tā nav tava vaina, ja kādam nepatīk tava mati. Tev nav jāatvainojas par saviem uzskatiem politikā vai kādā citā jautājumā. Tev nav jājūtas slikti par to, kas esi. Ja kādam ir grūtības tevi pieņemt, tā nav ne tava vaina, ne problēma. Pavadi laiku ar cilvēkiem, kas tevi novērtē tādu, kāda esi un netērē savu enerģiju, cenšoties sevi mainīt, lai iepatikos visiem.

Nelielas izgāšanās

Sevi nevajadzētu vainot arī tad, ja piedzīvo pamatīgu neveiksmi. Tā gadās, un gadās visiem. Vai tu vaino savus draugus brīžos, kad viņiem kaut kas neizdodas tā, kā bija iecerēts? Kāpēc vainot sevi? Mēs visi esam cilvēki, un cilvēki mēdz kļūdīties. Tā vietā, lai gaustos un sevi vainotu neveiksmē, mācies no tās.

Nespēja būt tādai kā citi

Tavas laimes atslēga esi tu pati. Nevaino sevi par to, ka neesi tik skaista, gudra vai talantīga kādā jomā, kādi ir citi. Nesalīdzini savu dzīvi, savu stāstu ar to, kā tu redzi citus. Tu neesi citi. Salīdzini sevi tikai ar sevi, jo, pat iegūstot to, kas ir citiem, laimi, visticamāk, neatradīsi.

Tavas vajadzības

Cilvēki ir ļoti sarežģītas un savstarpēji atšķirīgas būtnes. Arī mūsu vajadzības var būt ļoti atšķirīgas. Nevaino sevi par to, ka no savām attiecībām vai karjeras vēlies iegūt to, kas kādam šķiet mazsvarīgs. Neatvainojies ne sev, ne citiem par to, ka zini, kas tevi padara laimīgu.

Grēcīgie prieciņi

Ja mēdz skatīties realitātes šovus, vienlaikus notiesājot milzīgu daudzumu neveselīgas pārtikas, un tas tevi dara laimīgu, par to nav jākaunas vai jājūtas vainīgai. Tāpat nepārdzīvo un nevaino sevi, ja tevī prieku rada ikvakara meditācija, staigāšana uz randiņiem vai dažādu izdevīgu piedāvājumu izmantošana. Nevaino sevi par to, kas tevi iepriecina, bet baudi to!

Kāda specifiska talanta trūkums

Ir cilvēki, kas lieliski atjauno mēbeles, darina istabas rotājumus un dekorē māju, bet ir arī tādi, kas apdedzinās vienmēr, kad mēģina strādāt ar līmpistoli. Ir cilvēki, kas lieliski dejo, bet ir arī tādi, kas, to darot, pamanās uzkāpt ne vien uz partnera, bet arī savām kājām. Un kas par to, ka tev nepadodas pilnīgi viss? Priecājies par to, ko vari paveikt labi, nevis skumsti un vaino sevi par to, ka atrodas kāda lieta, kas nepadodas.

Savu vajadzību neignorēšana

Tu esi cilvēks, un arī tev ir vajadzības. Neignorē tās, pārstāj citu vēlmes vienmēr un visur vērtēt augstāk par savējām. Tas nav nekas nosodāms, ja reizēm atļaujies pateikt "nē" un būt nedaudz savtīga. Nevaino sevi par to, ka atļaujies mīlēt ne tikai citus, bet reizi pa reizītei arī sevi.

Naivums, paļaujoties uz neuzticamiem cilvēkiem

Tas, ka esi apdedzinājusies un kāds ir tevi nodevis, jau tāpat liek justies neizsakām slikti. Nevaino sevi, ka biji naiva un uzticējies. Tu neesi vainīga pie tā, kā rīkojas citi cilvēki. Ne vienmēr ir iespējams ātri noteikt, kas slēpjas līdzcilvēkos. Nevaino sevi par to, ka neredzēji kāda trūkumus uzreiz, nenoslēdzies, cenšoties līdzīgu kļūdu vairs neatkārtot. Izolēties un būt vientuļai ir grūtāk nekā tikt galā ar nodevību.

Attiecības, kas ir beigušās

Ne visiem cilvēkiem ir jābūt mūsu dzīvēs līdz mūža galam. No daļas satikto cilvēku mēs kaut ko iemācāmies, bet par draugiem uz mūžu nekļūstam. Tas ir tieši tik vienkārši.

Pagātnes notikumi

To, kas ir noticis pagātnē, tu vairs nespēj izmainīt. Sevis vainošana noteikti nepalīdzēs. Ja katru dienu satrauksies par to, kas reiz bijis, un sevi vainosi, zaudēsi spēju dzīvot tagadnē. Ikviens notikums, pozitīvs vai negatīvs, ir norisinājies noteiktā laikā, un tur tam arī jāpaliek. Vienīgais virziens, kādā jākustas tev, ir uz priekšu.

Nomest vainas apziņas slogu

Foto: Shutterstock
Klīniskā psiholoģe Tara Braka "Psychology Today" skaidro, ka to, kas mums sevī nepatīk, ietekmē dažādas lietas. Tās ir instinkti, ģenētika, apkārtējā vide, kultūra. Neko no tā mēs neesam izvēlējušies un daudzus faktorus, piemēram, iedzimtību, nekā nevaram ietekmēt. Tā nav mūsu vaina, ka mēs esam tādi, kādus mūs ir veidojuši no mums neatkarīgi faktori.

Ikdienā, kad mēs pamanām šos spēkus un faktorus, kas ietekmē mūsu dzīvi, bet, ko mēs nekādi nevaram ietekmēt, daudzi nereti vaino sevi. Mēs jūtam emocijas, ko izjūt visi – dusmas, naidu, agresiju –, bet uztveram tās tā, it kā šīs emocijas būtu tikai mūsu, it kā mēs varētu ietekmēt to pastāvēšanu.

Tad, kad iemācāmies saprast, ka liela daļa no tā, ko piedzīvojam un pārdzīvojam, patiešām nav mūsu vaina, kļūstam atbildīgāki. Mums ir jāapzinās un jāsaprot, ka ir lietas, ko nevaram ietekmēt, un kad tas notiek, ir vieglāk pārstāt sevi šaustīt. Tikai tad, kad esam atbrīvojušies no sevis vainošanas varam būt laimīgi un tādus padarīt arī citus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!