Aizkuņģa dziedzera vēzis pasaulē ir viena no nāvējošākajām onkoloģiskajām slimībām. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors un ķirurgs Guntars Pupelis skaidro, ka galvenā problēma, kas veicina cilvēku mirstību no šīs slimības, ir grūtības vēzi atklāt agrīnās stadijās. Parasti pacientam nav nekādu īpašu simptomu, kā arī nav izstrādāti precīzi testi un diagnostikas metodes, kas ļautu šo ļaundabīgo audzēju diagnosticēt agrīni. Tā kā šo vēzi visbiežāk atklāj pārāk vēlu, aizkuņģa dziedzera ārstēšanas rezultāti ir slikti.
Pacienti ar aizkuņģa dziedzera ļaundabīgo audzēju pie ārsta parasti vēršas pārāk vēlu, kad parādījušās jau dažādas komplikācijas. "Visbiežāk tā ir dzelte, un tas ir saistīts ar to, ka aizkuņģa dziedzera galviņa nospiež žultsvadus," stāsta Pupelis. Tikai reizēm, kad aizkuņģa dziedzera ļaundabīgā audzēja forma ir cistiska, to izdodas atklāt agrīni, veicot ultraskaņas izmeklējumu vai datortomogrāfiju saistībā ar citām pacienta sūdzībām par veselību.
Ir dažas nelielas pazīmes, kas tomēr var liecināt, ka pacientam ir aizkuņģa dziedzera vēzis, piemēram, rodas akūts aizkuņģa dziedzera iekaisums vai sāk paaugstināties cukura līmenis asinīs, kam nav pamatota iemesla. Arī acu baltumu dzelte vai ādas dzelte, kam nav cita izskaidrojuma, ir trauksmes signāls, ka nepieciešama papildu izmeklēšana. Būtu jāpievērš uzmanība arī cistām, kas ir citos orgānos. Piemēram, sievietei, kurai ir cistiskas pārmaiņas olnīcās, vienlaikus var būt arī cistiskas pārmaiņas aizkuņģa dziedzerī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
