Neredzēt un nedzirdēt. Trīs iedvesmojoši stāsti par nepadošanos

Arī Latvijā dzīvo cilvēki, kas nedzird un neredz. Piedāvājam iepazīties ar dažiem stāstiem par ļaudīm, kas, par spīti dzīves uzliktiem pārbaudījumiem, nenokar galvu un vēl atrod iespējas palīdzēt citiem

Par dzirdes aparātiem Gatim ir īpašs stāsts. Tie vairākas reizes sabojājušies un sūtīti uz Poliju, lai salabo. Viens pazudis, bet par otru pienācis rēķins 100 eiro apmērā. Tad viņš dabūja citu, lietotu aparātu, ko iepriekšējais īpašnieks pēc remonta neizpircis. Taču Gatis par to visu stāsta ar ironiju. Viņš ir studējis Liepājas Universitātē datorprogrammēšanu un datortīklu vadību, un nu jau daudzus gadus Liepājas Neredzīgo biedrībā apmāca citus neredzīgos. Ir tādas speciālas, neredzīgiem cilvēkiem paredzētas programmas, kas rakstīto un komandas nolasa. Iespējams arī izdrukāt tekstu Braila rakstā.

Gatim patīk daba, dzīvnieki, jūra. Viņš seko līdzi dažādām sporta aktivitātēm, īpaši F-1 sacensībām, spēlē šahu, dambreti un katru gadu brauc uz Vāciju piedalīties tandēmu riteņbraukšanas nometnē.

Braukšana ar tandēmu Gatim ir nopietna aizraušanās. Bērnībā, kamēr vēl redzēja, viņš braucis arī ar parasto velosipēdu. Ap 2009. gadu Neredzīgo biedrībā parādījies viens pašbūvēts tandēma velosipēds, un Gatis pamēģinājis braukt ar to. Iepaticies. Vēlāk viņš pats tika pie sava riteņa, un regulāri piedalās dažādās sacensībās, izbraucienos un nometnēs.

Kirils dzīvo Karostā un mācās Liepājas 3. pamatskolā. Tā ir pavisam parasta skola. Tagad zēns jau ir beidzis 7. klasi, turklāt ar labām sekmēm. Divas reizes nedēļā Kirils dodas arī uz mūzikas skolu. Notis viņš neredz, tāpēc spēli mācās no galvas. Skolotāja viņu sauc par mazo brīnumiņu. Rezultāti neizpaliek.

Šobrīd Kirilam ir 15 gadu. Nesen viņš ticis pie jauna drauga – labradora kucītes Jomi, kas būs arī zēna pavadonis. Tas noticis, pateicoties biedrības "Es redzu" un labdarības fonda "Blue Orange Charity" programmai, kuras mērķis ir bērniem ar īpašām vajadzībām nodrošināt suni pavadoni.

2017. gada pavasarī Gunita dzirdi zaudēja pilnībā. Viņas atbalsts ir dēls, taču arī viņam pašam ir invaliditāte. Vai Gunita tiks galā ar dažādām dzīves uzkrautām problēmām, tas vēl ir jautājums. Viņa vēl spēj lasīt ar lupu un rakstīt. Tas arī ir daudz. Ir jādzīvo tālāk.