Psihoterapeits: cilvēki izliekas nemanām garīgās veselības problēmas  (2)

"No savas ārsta-psihoterapeita pieredzes varu atzīt, ka ar šiem traucējumiem savā ikdienā saskaras vairums cilvēku. Tai pašā laikā socioloģiskos pētījumos redzama citādāka aina," stāsta ārsts-psihoterapeits Jānis Vītiņš. Viņš skaidro, ka "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa" jaunākie dati varētu likt domāt – ar garīgās veselības problēmām saskaras ļoti maz cilvēku, tomēr jāņem vērā cilvēku tendence idealizēt savu stāvokli.

Pētījumā no 1004 aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 18 – 74 gadu vecumā trīs procenti atzina, ka slimojuši ar veģetatīvo distoniju, pieci procenti – ka piedzīvojuši trauksmes lēkmes, divi procenti – ka piedzīvojuši panikas lēkmes, bet teju piektdaļa (18 procenti) – ka cieš no miega traucējumiem. Vairākums – 75 procenti – atbildēja, ka nav saskārušies ar minētajiem psihes veselības traucējumiem.

"Lai arī šī statistika neatbilst tiem cipariem, ko ārsti-psihoterapeiti raduši pieredzēt praksē, tā nepārsteidz. Pirmkārt, cilvēkam atbildot uz šādu negaidītu jautājumu, visticamāk, nostrādā vajadzība rādīt savu "pareizo tēlu". Mūsu psihe fenomenāli "noslēpj" no sevis informāciju par emocionālu nelabsajūtu. Patiesībā jau šī informācija arvien ir turpat, tomēr psihes veselības traucējumi vēl aizvien ir kaut kas pārāk biedējošs – cilvēkam ir tendence noliegt, ka viņam tie varētu piemist," stāsta Vītiņš.

Viņš norāda, ka šo tendenci pierāda arī vairāki pētījumi. Piemēram, Takajanagi pētījums, kas pirms četriem gadiem tika veikts Baltimorā, ASV. Tajā atklājās, ka vairāk nekā puse cilvēku (ap 70 procentiem), kuriem bija diagnosticēta trauksme vai depresija, pēc pieciem gadiem to socioloģiskās aptaujās noliedza. Tikmēr "izmērāmākām" slimībām, piemēram, paaugstināts asinsspiediens vai cukura diabēts, tas netika novērots. "Iemesli ir vairāki – vispirms jau paša cilvēka dabiska un veselīga spēja idealizēt savu stāvokli," nosaka speciālists.

"Vēl kāds būtisks faktors, ko svarīgi pieminēt, runājot par psihes veselību, ir tendence neatpazīt vai pārprast simptomus. Piemēram, trauksme sevi piesaka ne tikai kā pastāvīga spriedze vai panika – bieži tā izpaužas ar sirdsklauvēm, kuņģa-zarnu trakta problēmām, muguras muskuļu saspringumu, dzimumdzīves problēmām, aizkaitināmību. Līdz ar to cilvēks, visticamāk, slikto pašsajūtu sev izskaidro ar citiem cēloņiem – nepareizu uzturu, iespējams, "savilktu" vai "apsaldētu" muguru, stresu darbā," skaidro Vītiņš.

Tāpat var gadīties, ka persona izstaigā attiecīgus ārstus, taču cēloņi netiek atrasti un analīzes rāda, ka ar fizisko veselību viss kārtībā. Tajā pašā laikā muguras vai galvas sāpes var nepāriet un aizkaitināmība vai trauksmainība turpināties. "Ja šāda situācija šķiet pazīstama, iespējams, ka ciešat no psihes veselības traucējumiem. Turklāt miega problēmas, ko izjūtam atzina piektdaļa aptaujāto, var izpausties tieši kā trauksmes rezultāts. Samērā bieži trauksmes izpausmes neparādās uzreiz pēc traumējošā notikuma, liekot domāt, ka cilvēks saskaras ar "vājuma brīdi", kuram nav nopietna cēloņa un līdz ar to – nav iespējama arī ārstēšana."

Saskaroties ar pazīmēm, kas liecina par psihes traucējumiem, ārsts iesaka meklēt speciālista palīdzību: "Tā ir kvalitatīva diagnostika un tai sekojoša psihoterapija, ko veic psihoterapeits ar atbilstošu medicīnisku izglītību, vai arī medikamentoza terapija, ko nozīmē psihiatrs. Abas tiek arī kombinētas, ja pacienta situācija to prasa."

Viņš norāda, ka pieprasījums pēc kvalitatīvas psihoterapijas pieaug un arī speciālistu kļūst vairāk. "Eiropā ir vērojama tendence šai ārstēšanas metodei "specializēties" atbilstoši konkrētiem traucējumiem. Pašlaik Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, psihoterapiju apgūst universitātēs, jo tā ir zinātniski pārbaudīta ārstēšanas metode un ārstu apmācības obligāta sastāvdaļa, kā arī atsevišķa ārsta specialitāte."